Sudraba skaņa.

January 1st, 2010

02:52 pm

Pamodos no zvana. Reto reizi pacēlu, kad zvana nepazīstams numurs. Tēvs. Šis man sadabūjis haltūru un baigi vēlas mani satikt. Jocīgi.

Jūtos vnk brīnišķīgi, neparko priecājos.
Izmazgāju māsas kafijas krūzi un noklausījos 3h garu vecmāmiņas monologu, lai arī viņai svētki.
Negribu ne dzert, ne smēķēt, ne kafiju.
Ir laba sajūta.

10:07 pm

Laikam ar gadu miju kaut kādas svītras aiz un priekš sevis esmu novilkusi. Tagad jūtams neliels apjukums pirms ritenis sāks griezties no jauna, svarīgākais, ka sēžu uz tā, nevis dzenos tam pakaļ.

P. S. Jāsāk nodarboties ar pašiedvesmu vai vismaz ar absolūta nolieguma izslēgšanu no sevis.
Powered by Sviesta Ciba