11:26 amNesaprotu, kāpēc pati vienmēr sev dzīvi sarežģīju.Tā vietā, lai easy sagatavotu audiovizuālajās tehnoloģijās kaut kādu štrunta PowerPoint prezentāciju uz sešiem slaidiem, un pateiktu tikpat vienkārši paplašinātus teikumus, rakstu, tulkoju un murgoju referātu par 3D animācijām. Es tač’ varēju izvēlēties tādas tēmas kā: ir tādi un tādi objektīvi fotokamerām vai šajā pasaulē jūs varat satapties ar tāda un tāda veida statīviem, vai arī atmosfērā riņķo tik un tik satelīti.. Bet nē, man vajag kaut ko iemācīties, ko jaunu uzzināt, tā lai ir interesanti.. pfff.... Kāpēc man nav puhuj?! Atvainojos, reizēm arī man gribās nekrietni lamāties, un nav godīgi, ka pašai uz sevi. |
Sudraba skaņa.
December 10th, 2009
11:30 amKatram ir tādi sīki un kaitinoši ieradumi, piefiksēju vienu no savējiem – nodedzinātos sērkociņus rūpīgi ielieku atpakaļ kastītē pretējā virzienā vēl nelietotajiem. Katrreiz paņemot kastīti, skaidri zinu uz kuru pusi tā jāatver, lai veikli izņemtu jaunu, bet ja to izdara kāds cits, sejā uzreiz manāms izmisums un neizpratne. Bet tāda ir mana sistēma, kā neļaut sērkociņiem mētāties apkārt, un man patīk, ka kastīte vienmēr ir pilna. |
05:32 pm Tikai īsta mūzika atstāj bez ādas – salstošu un kailu. Nošu līniju stieples
sastīpo jēlo miesu, notis kā lodes iekūst kaulos, čuguna smagu dzīvību dāvājot.
Vijoles lociņš tauriņa vieglumā giljotinē kaulus. Pauze. Tu guli tirgus gaļas vitrīnā. Zied pasaule asaras atspulgā. Atver acis un tu jau esi cits. |
Powered by Sviesta Ciba