Sudraba skaņa.

November 3rd, 2009

12:54 pm

“Man nebija žēl sava cietuma, es tur necietu no aukstuma, bet biju viens, un ilgi tas ir nomācoši”

Es esmu cietums, un viņš ir es. Ir auksts, bet vairs nav pat nomācoši.
Ar katru rindiņu ar vien labāk saprotos ar Sartra kungu.

12:55 pm

Bez iedomības, pašpārliecības vai pārākuma sajūtas -
“Es esmu viņiem par skumju, viņi ir man par dumju.”
Precīzāk izteikties nav iespējams.

Manam sarkasmam un groteskai sen nav dots vārds, tos nesaprastu vai vēl ļaunāk pārprastu, un savdabīgās interpretācijas rezultātā es tiktu identificēta ar ļaunu cilvēku.
Powered by Sviesta Ciba