Sudraba skaņa.

September 27th, 2009

12:10 pm

Man nav māju.

12:48 pm

Muļķīgi, bet sajūta tāda, ka manā kursā ir vēl tikai daži, kas pastāvīgi un patstāvīgi domā. To trulo klušēšanu mēneša garumā nekādi nevar attaisnot ar kautrīgumu. Un man tur ir garlaicīgi.
Viena sasodīta būšana!

Vienīgais kas atliek ir - censties saniegt augstākos rezultātus.

07:38 pm

Es galīgi neesmu piemērota dzīvošanai uz savas necilās mantu kaudzītes. Man ir nepieciešama vieta, kur var atgrieztis, kur ir manas lietas manis radītā kārtībā.

Vienīgie brīži kad esmu spējīga atslābt - uz brīdi pārtraukt nervozo knibināšanos vai kājas šūpšanu ir: kad ausis aizbāsusi, smadzenes caurstrāvoju ar sev tīkamu mūziku vizinoties sabiedriskajā transportā.

Es gribu redzēt jūru.

Es pagurstu no šīs nemitīgās un tik ļoti haotiskās kustības. Nav miera.
Powered by Sviesta Ciba