Sudraba skaņa.

March 5th, 2009

01:19 am

Sarkanos dzijas kamolu pavediens sapinusies, es riju putošu melnzemi. Plaušas, dzerot putekļu plūdus, gūlda uz zemes. Neizkliegtās čukstu atbalsis rit pār vigiem, diedzējot sārtnos vilnsas diegus. Radot niezi un surstēšanu, tie lodā pār kailo ādu un zīmē shēmu neritmiskai dejai. Naftalīna smārds, kas zog elpu, un melnas samta drapērijas, kas aizsedz sauli. Kopā ar mani sarkankoka zārkā dzīvo vienaldzīgs klusums ar nopietnu sejas izteiksmi.

11:25 pm

Tā kā lidz šim neesmu satikusi mātes labāko draudzeni šizofrēniķi, pie zālēm neesmu tikusi. Piekāpjos uzstājīgajam bezmiegam. Aizmigti izdodas tikai pret rītu, un tad noguļu līdz pēcpusdienai. Šonakt negulēšu un rakstīšu sen nenodotos konspektus kultūras vēsturē. Rīt beidzot došos uz savu izglītības iestādi.
Pēc triju stundu garas aktīvas mājas uzkopšanas parādījies neizprotams daudzums enerģijas.
Powered by Sviesta Ciba