Sudraba skaņa.

February 15th, 2009

12:41 am

Ieskrieties. Atsperties. Nokrist. Un tur arī palikt.

Biju piemirsusi astoto februāri, dienu, kad vajadzēja sevi paslavēt un kārtīgi uzsist uz pleca. Apritāja jau otrais gads, kopš neesmu izsmēķējusi nevienu cigareti.

Nejēdzība.

07:39 pm

Sagrēkojos - palūdzu mātei izlikt taro kārtis. Svētdienai nepiedienīga rīcība. Agrāk nekad neļāvos, to visu uzlūkoju ar baigo skepsi. Tomēr, tik ļoti cilvēciskā, neveselīgā ziņkārība ņēma virsroku.
Viss esot ārkātīgi pozitīvi un tuvākajā nākotnē tāpat, ja nu vienīgi tā kārts, kas parādās katrreiz un vēstī par lielo nogurumu no dzīves. Un tiešām jāpiekrīt, esmu nogurusi, un savukārt tas ir ievilcies. Šodien tas tiešām uzlaboja omu. Ieviesa kaut nelielu cerību, mānīgu, bet vienalga.

10:29 pm

Jau četras minūtes pagājušas, kopš jūtos laimīga. Zinu, ka īslaicīga prieka sajūta neparko.
Smaids.
Dīvaini, šodien tač' svētdiena.
Powered by Sviesta Ciba