Sudraba skaņa.

February 2nd, 2009

09:30 pm

Šorīt gulēju ilgāk, kā drīkstēju. Neaizgāju uz biznesiem, jo vērtīgāk likās paklausīties, kā Ieviņa spēlē klavieres (riebjas deminutīva formā lietoti cilvēku vārdi, bet par šo būtni nav iespējams teikt savādāk). Amēlija. Šī ziema noteikti paliks atmiņā tieši ar šīs filmas skaņdarbiem, jo pārsteidz mani ik uz soļa. Gleznoju aizrautīgāk un ar lielāku prieku kā citas reizes, lai gan gala rezultāts absolūti riebjas. Tas nav svarīgi - šoreiz. Process, kustība un dinamika - tikai tam bija nozīme.

Un vēl uz pusstundu satiku visu savu pa pasauli izklīdušo ģimeni vienkopus.

10:58 pm

"Man nav nekāda vajadzība bārstīties ar frāzēm. Es rakstu, lai noskaidrotu dažus apstākļus. Nedrīkst uzticēties literatūrai. Ir jāraksta tā, kā vārdi rodas, tos nemeklējot."
Powered by Sviesta Ciba