Sudraba skaņa.

October 26th, 2008

09:50 am

Ik rīta melnā zampveidīgā darvas krūve iztukšota. Tieši tik stipra un riebīga, lai ar možu prātu un sāpošu kuņģi uzsāktu šo zem baltajiem mākoņiem iespiesto dienu.

02:31 pm

Manu svētlaimīgo divvientulību pašai ar sevi nemitīgi iztraucē tas ņurdošais, ņaudošais un no mīļuma vai plīstošais spalvu vīkšķis. Seko man uz katra soļa, pinās pa kājām un nu jau sāk kaitināt. Kaķi nav mani cilvēki, manējie ir suņi, bet vispār esmu sajūsmā par tiem lopiņiem, kas savu dzīvi aizvada ārpus manas dzīvojamās platības.
Powered by Sviesta Ciba