"Saproti kā gribi, gribi kā saproti" - Saka, ka iz reālās dzīves.
|
| ||||||
Nevaru necitēt... "Visa darbība notiek vakara pusē pārpildītā tramvajā. Kā tas bieži notiek, konduktore piesējas pie mazas meitenes, kurai rokās bija vijoles futlāris. Viņa nekādīgi nespēja samierināties, ka tas aizņem dārgos kvadrātcentimetrus viņas vagonā un lika maksāt kā par papildus bagāžu! Rezultāts: bērns novests līdz asarām, mēģinot iestāstīt, ka viņa ar lielāko prieku maksātu, taču naudiņas viņai nav, jo tā iztērēta pusdienām. Visu šo ainu novēro kāds jauns (jāpiebilst - krēslā sēdošs) vīrietis, līdz arī viņa nervi neiztur un viņš ņemas aizstāvēt meitenīti. Viņš uzbrūkošā tonī skaidro konduktorei, ka vijoles futlāri, ko meitene tur rokās, nevar uzskatīt par papildus bagāžu, un ka pretējā gadījumā viņam būtu jāmaksā par olu paciņu, ko viņš tur savā klēpīt. Uz šiem argumentiem konduktorei nav ko atbildēt un viņa ātri vien nozūd tramvaja priekšgalā. Tramvajs turpina ceļu, piestāj pieturā, kurā vīrietis - aizstāvis arī izkāpj. Taču šis stāsts nebeidzas. Tajā pašā pieturā iekāpj cits jauns vīrietis un apsēžas vīrieša - aizstāvja vietā. Tad arī seko kulminācija! Acīmredzot, konduktore bija gaužām aizvainota par iepriekšējā vīrieša izteikumiem, tāpēc, neko nenojauzdama par fikso vīru maiņu, kareivīgā solī devās zināmā virzienā un izšāva vienkārši ģeniālu teikumu: "Ja es gribēšu, tad Jūs maksāsiet arī par savām olām!" Jāsaka, ka uz brīdi iestājās klusums. Līdz beidzot no pavisam neinformētā jaunā vīrieša mutes izšāvās vēl ģeniālāka atbilde: "Kad manas OLAS būs bagāžas lielumā, tad arī es par tām maksāšu!" " | ||||||
comments: ir doma |
| ||||||
ō,jā... sen (gadus divus) zināms notikums... diemžēl ne paša piedzīvots... | ||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||
Huh, pirmā dzirdēšana. Un apspiests smiekls kantorī.. :D | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
"Saproti kā gribi, gribi kā saproti" - Saka, ka iz reālās dzīves.
|