Feb. 6th, 2016 | 10:55 pm
From:: virinātājs (parasti krišjānis)
patīk/nepatīk, iestājoties ES mēs uzņēmāmies noteiktas saistības. "bēgļu tēma" ir viena no šīm saistībām. es uzskatīju, ka mēs sasteidzam iestāšanos ES, nepatīka, ka mēs iestājamies, kā nabagu, lūdzēju un upuru zemes pārstāvji cerībā uz lielo onkuļu dāsnumu. nebiju principā pret iestāšanos, bet pret to, kādā stāvoklī atradās valsts iestāšanās brīdī. tai pat laikā, vērojot valsts iekšīenē notiekošo, skaidri bija redzams, ka nekas kardināli nemainīsies vēl ilgu laiku, līdz ar to, kāpēc gan neiestāties un neizmēģināt veiksmi?
man nav saprotama nekontrolēta šaubīgas izcelsmes bēgļu plūsma, neko labu tajā nespēju saskatīt, tikai nepatikšanas un pārpratumus, savukārt, LV gadījumā es neredzu problēmu uzņemt 7-100-700 puslīdz rūpīgi selekcionētu bēgļu. vienīgais jautājums, kurš man automātiski rodas - vai mēs esam gatavi uzņemt? vai valstī ir sasniegts noteikts līmenis, vispārējais dzīves, tolerances? man šķiet, ka nē. tāpēc man ši tēma joprojām liekas strīdīga. tikpat strīdīga, kā sajūta, ka es skaidri apzinos, ka lielākā daļa vienkārši bēg uz šejieni cerībā uz rietumu pasaules leiputrijas labumiem. savā ziņā, tieši tāpat, kā mēs bēgam no latvijas. tikai mūsu ir mazāk un mēs esam klusāki, un pazemīgāki. man ir aizdomas, ka tie, kas bēg no kara, tur tā arī paliek, nomirst pa ceļam, noslīkt vidusjūrās. līdz mums tiek apķērīgākie un nekaunīgākie, jo tam ir vajadzīga nauda.
bet es neredzu viņu sejas un acis, man nav ne jausmas, kā patiesība ir.
man nav saprotama nekontrolēta šaubīgas izcelsmes bēgļu plūsma, neko labu tajā nespēju saskatīt, tikai nepatikšanas un pārpratumus, savukārt, LV gadījumā es neredzu problēmu uzņemt 7-100-700 puslīdz rūpīgi selekcionētu bēgļu. vienīgais jautājums, kurš man automātiski rodas - vai mēs esam gatavi uzņemt? vai valstī ir sasniegts noteikts līmenis, vispārējais dzīves, tolerances? man šķiet, ka nē. tāpēc man ši tēma joprojām liekas strīdīga. tikpat strīdīga, kā sajūta, ka es skaidri apzinos, ka lielākā daļa vienkārši bēg uz šejieni cerībā uz rietumu pasaules leiputrijas labumiem. savā ziņā, tieši tāpat, kā mēs bēgam no latvijas. tikai mūsu ir mazāk un mēs esam klusāki, un pazemīgāki. man ir aizdomas, ka tie, kas bēg no kara, tur tā arī paliek, nomirst pa ceļam, noslīkt vidusjūrās. līdz mums tiek apķērīgākie un nekaunīgākie, jo tam ir vajadzīga nauda.
bet es neredzu viņu sejas un acis, man nav ne jausmas, kā patiesība ir.