nu tā. klausos lovebox no grūves armādas un nostaļģēju. par to, ka pirmdien uz darbu i nemaz domāt negribas.
fuck kapitālisms ka viņu. piektdienas vakarā pa rīgas centru kāds brauca apkārt ar gallardo. fuck to bleķa monstru arī.
piektdien sakasījos ar priekšnieci par 29gadīgu vienas latviešu blondīnes (Lieckalniņas) jauno draugu, kuru mana tiešā priekšniece pazīst. kad es viņai norādīju uz to, ka šim vīrietim ir bizness kopā ar bijušajiem VDK priekšniekiem un, to, ka viņš aktīvi darbojas TB/LNNK - un mans secinājums bija "man viņš nepatīk, jo raujas politikā, lai gan divkosīgs kangars" uz ko, mana priekšniece man aizrādīja, ka man nav miljona. un vēl viņa piemetināja, ka es neesot "elastīgs". oh rigth. es atvainojos par savu jaunības maksimālismu un principiem, kuri man vēl sniedz kādu jēgu manā trulajā dzīvē. es atvainojos, ka neesmu kaut kāds nekustamā īpašuma magnāts (vai kaut kāds 29gadīgs gāzes krātuves uzpircējs, kā jaunā Lieckalniņas drauga gadījumā). es atvainojos, ka visi nav un nebūs Latvijas universitātes ekonomikas un vadības zinību fakultātes absolventi. mani tik vienkārši ofisā neiebāzīsi. ja es aiziešu, tad nevis tāpēc, ka alga sūdīga un darbs arī nav nekāds spožais, bet gan dēļ "turēties rāmjos" audzināšanas.
nahuj rāmjus. ja visiem pirmajā vietā būs "gorbunova frizūra", tad veiksmīga banānrepublika vēl ilgi garantēta.