ar katru dienu aizvien vairāk līdzinos tēvam, tas ir vājprāts. es šodien uzvedos precīzi tāpat kā viņš - ņurdēju māsiņai, vaidēju krēslā un vispār visādi izrādīju savu nepatiku par LR veselības sistēmu (shit sux y know). vienīgā atšķirība ir tā, ka viņš patiešām ir kultūras cilvēks ar kaut kādām autoritātes iezīmēm, kamēr es esmu iestrēdzis dead-end darbā. ā un protams arī kardināli atšķirīgi pasaules uzskati. huj s ņim, piektdienas Kultūras Dienā publicētais stāsts lika man saprast, ka tā ir mūžveca problēma. :