: Latgale
pēc ilgiem laikiem pabiju (pasērsnoju, pasērfoju pa dubļiem) Latgalē. tobiš, ar ilgiem laikiem ir domāts - nu kaut kad pirms aptuveni 15 gadiem biju braucis uz Aglonu lai aiz garlaicības "beigtos nost" klausoties kārtējo vāvuļošanu par "vecākais, lielākais, 19kasturkadtur..." un ar klasesbiedriem spriedelētu par kaut ko (sitiet nost, neatceros par ko spriedelējām).
šoreiz tādas huiņas nebija, bet bija pasēdēšana pie pagastveča ar Rīgas melno balzāmu un spriedelēšanu par to, ko Tautas partija izdarījusi (man kā Jaunā Laika atbalstītājam tas dūrās acīs, hehe). pēc čarkas iztukšošanas tiek liets vēl, bet es atsacījos momentāli, jo ir 2 iemesli: 1) vēl būs jātriec vakarā ar visu radošo grupu (es kā parasti izpildījos ar kokteilīšiem, pēdējā laikā negribās tēlot virpotāju-varoni ar kaltu vienā rokā un graņonku otrā) un 2) alko lietoju maz, labāk ko smaržīgāku (kas gan man diemžēl nav līdz)
vakarā visi "veči" un arī es (pats sevi nepieskaitu večiem, lai gan tālu jau nav) skatamies Fear and Loathing in Las Vegas (ar Depu un Benicio Del Toro). "veči" nesaprot un spļaudās ar paredzamo lozungu "šņabis tīra manta", kamēr man jautri.
nākamajā dienā sižets grozās ap vīru un sievu fermeriem. nu mēs taču esam Latgalē, nevar jau tā "rīdziniekus" neēdušus un nepadzirdītus laist arā lietū "bildēt" kūtī govis un rukšus. tiek vilkts arā sņabītis, saliets tiem kuri drīkst (tobiš visi izņemot šoferi) un tiem kuri grib (es ar operatoru atsakamies - mums tiek ieliets aroniju vīns). speķis Latgalē, tāpat kā Ukrainā, ir lielā cieņā. karoče govorja, standarta "padomju" komplekts (kā es to pie sevis klusām saucu). tiek piedāvāts ēst un dzert kafijas un tējas, atkal muldētas visādas sadzīviskas figņas par ko parasti laukos runā, knapi atkratamies, atkal tiek dzertas ceļakājas, iegrūsts padusēs 3L burkas ar sālīto speķi.
gribu komandējumu uz Amsterdamu.
pēc ilgiem laikiem pabiju (pasērsnoju, pasērfoju pa dubļiem) Latgalē. tobiš, ar ilgiem laikiem ir domāts - nu kaut kad pirms aptuveni 15 gadiem biju braucis uz Aglonu lai aiz garlaicības "beigtos nost" klausoties kārtējo vāvuļošanu par "vecākais, lielākais, 19kasturkadtur..." un ar klasesbiedriem spriedelētu par kaut ko (sitiet nost, neatceros par ko spriedelējām).
šoreiz tādas huiņas nebija, bet bija pasēdēšana pie pagastveča ar Rīgas melno balzāmu un spriedelēšanu par to, ko Tautas partija izdarījusi (man kā Jaunā Laika atbalstītājam tas dūrās acīs, hehe). pēc čarkas iztukšošanas tiek liets vēl, bet es atsacījos momentāli, jo ir 2 iemesli: 1) vēl būs jātriec vakarā ar visu radošo grupu (es kā parasti izpildījos ar kokteilīšiem, pēdējā laikā negribās tēlot virpotāju-varoni ar kaltu vienā rokā un graņonku otrā) un 2) alko lietoju maz, labāk ko smaržīgāku (kas gan man diemžēl nav līdz)
vakarā visi "veči" un arī es (pats sevi nepieskaitu večiem, lai gan tālu jau nav) skatamies Fear and Loathing in Las Vegas (ar Depu un Benicio Del Toro). "veči" nesaprot un spļaudās ar paredzamo lozungu "šņabis tīra manta", kamēr man jautri.
nākamajā dienā sižets grozās ap vīru un sievu fermeriem. nu mēs taču esam Latgalē, nevar jau tā "rīdziniekus" neēdušus un nepadzirdītus laist arā lietū "bildēt" kūtī govis un rukšus. tiek vilkts arā sņabītis, saliets tiem kuri drīkst (tobiš visi izņemot šoferi) un tiem kuri grib (es ar operatoru atsakamies - mums tiek ieliets aroniju vīns). speķis Latgalē, tāpat kā Ukrainā, ir lielā cieņā. karoče govorja, standarta "padomju" komplekts (kā es to pie sevis klusām saucu). tiek piedāvāts ēst un dzert kafijas un tējas, atkal muldētas visādas sadzīviskas figņas par ko parasti laukos runā, knapi atkratamies, atkal tiek dzertas ceļakājas, iegrūsts padusēs 3L burkas ar sālīto speķi.
gribu komandējumu uz Amsterdamu.