Nez, man tomēr liekas, ka neba nu latviešu kino ir tā vienīgā sāpē. Visur (nu daudz kur - tas tiešām) darbojas kaut kas līdzīgs. Varētu jau likt priekšā savus piemērus par valsts iestāžu darbu, pārdevēju attieksmi veikalos un etc., bet vai nu būs jēga?
Nu izmirs padomju paliekas, izmirs! Lai arī cik tas skarbi neskanētu :)