The notebook-skatījos un raudāju-skaista un aizkustinoša.

It kā visam,kas notiek esot iemesls,bet kādēļ gan dažbrīd šos iemeslus ir grūti saskatīt?

nu ja,es kasos-kā vienmēr-kādam ir problēmas tikai ar mani.besī,ka neklausās,ko es saku un paši izdomā savu interpretāciju! :@ nav man spēka strīdēties-NU NAV!

Šādas debesis jau sen neesmu redzējusi. Saistās ar ziemu,kad asisns sarkana saule pārlaiž pēdējos starus pār zemi. bet šīs debeis neiedveš bailes-drīzāk jau cerības-cerības uz pārmaiņām un.. nē,laikam tikai pārmaiņām. nevilšus jāsmaida par to,cik strauji rit laiks. Gāju mājup no skolas un nodomāju,ka man taču šīs vietas pietrūks-ar skaļo zvanu,dīvainajiem apkopējiem,runātīgajām kafejnīcas darbiniecēm,atsaucīgajiem un ne tik atsaucīgajiem skolotājiem,bet visvairāk man pietrūks cilvēku,ar kuriem kopā nākas būt diendienā.12 gadi-pilni prieka,vilšanās,laimes un skumju,bet galvenais-piepildīti ar draudzību. Jā,šī visa man pietrūks,tāpēc jāizbauda atlikušasi gads,kas būs šāda veida pēdējais :)

patīkams nogurums,pēc intensīvas skolas dienas :)

Uh-viena diena pagājusi,pārpildīta ar darbiem-man patīk :) vaigi šausmīgi deg :D gribas smaidīt-liekas,ka pazudis kaut kas,kas jau sen spieda krūtis un lika kļūt asai un neiejūtīgai.Krista zina,ko grib,Krista uz to tieksies (vajagot tikai no sirds vēlēties-es VĒLOS-no sirds un dvēseles :) )
Laba recepte,kā paildzināt mūžu-ejiet autokursos-var izsmieties no sirds :)

Domas mainās ik pa brīžam,bet šī ir nobriedusi pavisam! es neaiziešu-nē,tas būtu vieglākais (jāpiebilst,ka laikam arī, savā ziņā, labākais,bet es nevēlos kā labāk-es zinu,ko vēlos-beidzot!),es palikšu un cīnīšos,dīvaini,bet mana iekšējā balss saka,ka tas būs pareizi! neviens man to nevar aizliegt!un tas par ko es cīnīšos nav vis mīlestība,bet gan cilvēks un izpratne. es to no sirds vēlos. vienu iespēju ir pelnījis katrs,es vēlos saņemt savējo :) nemeklēšu tevi,zinu,ka tu pats atnāksi.es gaidīšu ,jo zinu,ka ir tā vērts-sajūtas ir tā vērtas. pacietības mērs man ir pietiekami liels.
bet tagad jāturpina dzīvot :) tik daudz darāmā.

Don't be afraid to be weak,don't be too proud to be strong-return to yourself

Tev būtu jāpadomā par karjeras izvēli. Tev pienāktos "Oskars" par ticamu tēlojumu,jo Tev sanāca notēlot gan skatienu,gan pieskārienus-apsveicu,es uzķēros..3 gadu laikā neizjust nevienu cilvēcisku emociju pret mani-vienmēr esmu zinājusi,ka esmu īpaša :D

Draudzība-tik skaists,bet kā izrādās,arī trausls jēdziens. Cik gan viegli ir noticēt tam,kam vēlas ticēt,visu pārējo noliekot otrajā plānā. Un kas gan atliek? noskatīties kā plaisa ledū nepielūdzami plešas plašāka. skumji.

Puklkstenis jau lēnām tuvojas sešiem,bet viņa vēl nav ieradusies.Trijatā stāvam un runājamies-it kā jau nekas sevišķs,bet tomēr partīkami,jo sarunas ir nepiespiestas-nedaudz smieklu,dusmu un kārtējie krampji vēderā (smieklu dēļ). Saldējums vilinošs,bet šodien atturēšos. Tālu gan netiekam-pirmais soliņš mūsu-suales pusē :). Un tur tad arī pavadījām savu vakaru - tiku nedaudz iekaustīta,bet tas jau piederas pie lietas :). Un tieši tad nāca apziņa,ka neko vairāk tajā brīdī arī nevajadzēja-viena otru pazīstam ilgi,nav vērts izlikties,tāpat "atkodīs". Un dažreiz to arī vajag-lai atkož kā cietu riekstu. Un kas tur,ka mani pazīst-tas nav nekas biedējošs,drīzāk patīkams :). Nav jāizliekas par to,kas neesi. Es esmu es un tieši tas ir vēlamais. Smaids nepazūd,tas apstiprina,ka ar mani beidzot VISS ir kārtībā :).Un es varu iesaukties-BEIDZOT-un apmest iedomu kūleņus,lai izrādītu gaviles,kas pārņem iekšēji :)