zini,man šķiet,ka sieviešu loma kopš akmens laikmeta,kurā valdīja matriarhāts tikai krītas un krītas.
zināmā mērā ir saprotans,kāpēc nerodas pretenzijas-ja nekas savādāks nav piedzīvots,tad pret ko īsti var cīnīties.tas ir gluži kā ieradums.gan jāsaka-draņķīgs.

matriarhāts nāca pēc akmens laikmeta;

bet man domāt, ka pretenzijas nerodas, jo ir grūti pieņemt, ka sieviete nav tikai aksesuārs.

Bet es vienkārši neiederos savā sādžā - kā nekā dzimis Rīdzinieks - tas ir zīmogs uz mūžu :D

vīrieši vienmēr ir dižojušies ar sievietēm - tas nu ir kas tāds,ko būtu grūti mainīt,jo tā ir daļa "vīrietības"(es,protams,nerunāju par visiem vīriešiem-neviens izteikums 100% neatbilst visiem).
rīdzinieks vai ne rīdzinieks-tas sprāgst laukā pa vīlēm lielākajai daļai,neatkarīgi no dzimšanas vietas,gada vai konkētā dzemdību nama ;)

nu, rajonu es pametu |(reizē ar narkotikām) jau krietni apzinātā vecumā.

narkotikām?
kas skaitās apzināts vecums?

Ventspilī man palika 20.
tobiš - pirmais kurss bakalaurā.