NBA kolektīvais līgums
Aug. 1., 2005 | 06:33 pm
Jaunajā NBA kolektīvajā līgumā ir iekļauts tāds jauns punkts kā amnestija. Tas nozīmē to, ka komanda var atlaist jebkuru spēlētāju un atlaistā spēlētāja alga netiks ņemta vērā pie luxury-tax aprēķināšanas. Uz 2005./2006. g. sezonu luxury-tax sākums būs no 61,7 miljoniem $.
Ar šo punktu komanda var ietaupīt uz luxury-tax (greznības nodoklis) soda naudu - tā ir attiecībā 1 pret 1 ar pārsniegto summu. Protams, tikai tad, ja kopējais algu budžets pārsniedz atļauto. Ja kopā komandas algas ir zem luxury-tax sliekšņa, tad soda naudu nerēķina. Bet tas neliedz atlaist spēlētāju arī tad, ja komanda ir zem normas un uzskata ka nākotnē pārkāps slieksni.
Spēlētājs nezaudē ne centa no tās naudas, ko viņam paredz līgums. Tātad - atlaižot spēlētāju, viņam alga ir jāizmaksā pilnā apjomā. Un komanda, kas viņu atlaiž, nevar to pašu spēlētāju parakstīt tik ilgi, kamēr ar amnestiiju nomestais līgums nav beidzies.
Piemēram: Filadelfijai ir 10 miljonus pelnošais Džamals Mašburns un komandas algas būs 72 miljoni. Tātad soda nauda ~10 miljoni. Tā kā Mašburns ir traumēts un diez vai jebkad spēs spēlēt, tad Filadelfija viņu var atlaist. Komanda ietaupa 10 miljonu soda naudu. Spēlētājs saņem visu savu algu. Neatlaižot spēlētāju komanda algu maksā un vēl 10 miljonus soda naudu, kopā 20 miljonus. Atlaižot - tikai 10 miljonus algā. Un ja spēlētājs ir traumēts, tad kāpēc maksāt par viņu sodu?
Pats spēlētājs pēc atlaišanas var parakstīt līgumu ar jebkuru citu komandu, ja kāda komanda viņu grib...
Amnestēto spēlētāju alga turpina skaitīties pret Salary-Cap (Algu griesti). Šogad Salary cap būs 49,5 miljoni. Tas nozīmē, ka parakstīt jebkuru līgumu var tikai zem salary cap, bet zem luxury-tax sliekšņa nav jāmaksā soda nauda. Virs salary-cap var parakstīt tikai speciālos gadījumos - ar izņēmumiem un savus esošos spēlētājus pagarināt.
Ar šo punktu komanda var ietaupīt uz luxury-tax (greznības nodoklis) soda naudu - tā ir attiecībā 1 pret 1 ar pārsniegto summu. Protams, tikai tad, ja kopējais algu budžets pārsniedz atļauto. Ja kopā komandas algas ir zem luxury-tax sliekšņa, tad soda naudu nerēķina. Bet tas neliedz atlaist spēlētāju arī tad, ja komanda ir zem normas un uzskata ka nākotnē pārkāps slieksni.
Spēlētājs nezaudē ne centa no tās naudas, ko viņam paredz līgums. Tātad - atlaižot spēlētāju, viņam alga ir jāizmaksā pilnā apjomā. Un komanda, kas viņu atlaiž, nevar to pašu spēlētāju parakstīt tik ilgi, kamēr ar amnestiiju nomestais līgums nav beidzies.
Piemēram: Filadelfijai ir 10 miljonus pelnošais Džamals Mašburns un komandas algas būs 72 miljoni. Tātad soda nauda ~10 miljoni. Tā kā Mašburns ir traumēts un diez vai jebkad spēs spēlēt, tad Filadelfija viņu var atlaist. Komanda ietaupa 10 miljonu soda naudu. Spēlētājs saņem visu savu algu. Neatlaižot spēlētāju komanda algu maksā un vēl 10 miljonus soda naudu, kopā 20 miljonus. Atlaižot - tikai 10 miljonus algā. Un ja spēlētājs ir traumēts, tad kāpēc maksāt par viņu sodu?
Pats spēlētājs pēc atlaišanas var parakstīt līgumu ar jebkuru citu komandu, ja kāda komanda viņu grib...
Amnestēto spēlētāju alga turpina skaitīties pret Salary-Cap (Algu griesti). Šogad Salary cap būs 49,5 miljoni. Tas nozīmē, ka parakstīt jebkuru līgumu var tikai zem salary cap, bet zem luxury-tax sliekšņa nav jāmaksā soda nauda. Virs salary-cap var parakstīt tikai speciālos gadījumos - ar izņēmumiem un savus esošos spēlētājus pagarināt.