Interesanti, kā cilvēks, kuram nav pamatzināšanu, var spriest, kad laiks ir velti šķiests, un kad nav?
Bakalaurs ir kā pamatskola - piespiež sīko noklausīties pamatkursu gan bioloģijā, gan fizikā, gan literatūrā, kaut arī šis jau 3. klasē klaigā, ka fizika viņam nahuj nav vajadzīga, lieka laika šķiešana, jo šis būšot banķieris. Tb piespiež slinko studentu noklausīties konkrētajā brīdī neinteresantus kursus, kurus šis pats nekad neiesprings izlasīt, iemāca strādāt ar literatūru un metodiku. Kad šis pamats ielikts, tad cilvēks var spert pirmos patstāvīgos soļus.
Bakalaura programma nevis "apbruņo", bet iepazīstina cilvēku ar aspektu klāstu, jo tikai ja ir kaut aptuvens priekšstats par šīm 50 dažādajām programmēšanas valodām, cilvēks var izvēlēties sev optimālāko virzienu. Pie tam, arī jau kad izvēlējies sev optimālāko ceļu, maģistrantūrā, viņam visnotaļ noder priekštats par citām valodām un metodēm.
Savukārt ja viņam ir priekšstats par 2-3, aber nav ne jausmas par pārējām 47 (ņe čital, no mņeņije imeju), nerunājot par dažādiem skatījumiem un dažādām metodēm, tad nekāds dižais lidojums nesanāks, tb autodidakti rullēja XVIII-XIX gs., kad pietika ar uz galvas nokritušu ābolu, lai formulētu gravitācijas likumu - DNS ķēdi autodidakts nespēs pavilkt kaut tāpēc vien, ka nav piespiedies apgūt nepieciešamās zināšanas citās nozarēs.
Bakalaurs ir kā pamatskola - piespiež sīko noklausīties pamatkursu gan bioloģijā, gan fizikā, gan literatūrā, kaut arī šis jau 3. klasē klaigā, ka fizika viņam nahuj nav vajadzīga, lieka laika šķiešana, jo šis būšot banķieris. Tb piespiež slinko studentu noklausīties konkrētajā brīdī neinteresantus kursus, kurus šis pats nekad neiesprings izlasīt, iemāca strādāt ar literatūru un metodiku. Kad šis pamats ielikts, tad cilvēks var spert pirmos patstāvīgos soļus.
Bakalaura programma nevis "apbruņo", bet iepazīstina cilvēku ar aspektu klāstu, jo tikai ja ir kaut aptuvens priekšstats par šīm 50 dažādajām programmēšanas valodām, cilvēks var izvēlēties sev optimālāko virzienu. Pie tam, arī jau kad izvēlējies sev optimālāko ceļu, maģistrantūrā, viņam visnotaļ noder priekštats par citām valodām un metodēm.
Savukārt ja viņam ir priekšstats par 2-3, aber nav ne jausmas par pārējām 47 (ņe čital, no mņeņije imeju), nerunājot par dažādiem skatījumiem un dažādām metodēm, tad nekāds dižais lidojums nesanāks, tb autodidakti rullēja XVIII-XIX gs., kad pietika ar uz galvas nokritušu ābolu, lai formulētu gravitācijas likumu - DNS ķēdi autodidakts nespēs pavilkt kaut tāpēc vien, ka nav piespiedies apgūt nepieciešamās zināšanas citās nozarēs.