Man gan liekas, ka universitāte ir pēdējā vieta, kur patverties tiem, kas "niekojas tīri aiz intereses". Un atļaušos piezīmēt, ka lielākā daļa lielo atklājumu ir izdarīti "niekojoties". Konkrētu problēmu risināšana ir pareizo rīku pielietošana pareizā veidā, un viss.

Vienkārši "universitāte" sākas maģistratūrā, un tikai doktorantūrā tu patiešām sāc nodarboties ar to niekošanos. Līdz tam ir jāapgūst ļoti daudzas fundamentālas lietas. Kamēr tev nav tā pamata, visi tavi mēģinājumi niekoties (nu labi, gandrīz visi) būs nosists laiks. Iztēlojies, kādi Tev būtu panākumi programmējot to, ko tu programmē, ja tavs vienīgais rīks būtu BASICs! Tāpēc bakalauros no tevis arī neko negaida un neprasa.

Bet nu - katram savs ceļš. Labs amatnieks ir tikpat cienījams kā profesors. Svarīgi jau ir, ar kādu motivāciju un mīlestību mēs daram tās lietas, ko daram.

Sory, ja beztēmā, vienkārši gribējās aizstāvēt universitāti. ;)

Cers