ermm,
vispār par to ateismu - tas diezgan bieži tiek uzskatīts tikai par kārtējo reliģijas formu. vismaz karojošais ateisms - ar domu "Dieva nav!!! Pēc nāves nav nekā! Ķermenis sapūst - un viss!" arī ir savdabīga reliģija, jo risina parastos jautājumus - vai un kas ir Dievs, kas ar mums notiek pēc nāves.

un nav produktīvi mēģināt piemeklēt īpašību, kas piemīt visiem cilvēkiem, jo - nu, tu jau pats runāji par invalīdiem un trīskājainiem suņiem. Reliģiska tipa jautājumi - kas gan nav precīzs formulējums - ir praktiski visiem cilvēkiem, praktiski jebkuram ir kaut kāda atbilde uz jautājumu "kas ar mani notiks pēc nāves" (jo "es nezinu un nevaru to zināt" arī ir atbilde). un tas ir vēl dziļāk nekā apzinātais viedoklis - galu galā, arī ateisti aprok cilvēkus kapos un rīko bēru ceremonijas, lai arī racionālāk tak būtu iestūķēt to beigto omi tuvākajā miskastē.
Un, ja tu tiešām pazītu cilvēku, kurš uz ielas izdrāztu jebkuru beibi īsos brunčos, nogalinātu jaundzimušus bērnus & apēstu, un savu mirušo māti izmestu uz ielas, kā arī, protams, vasaras sezonā staigātu neapģērbies, par regulāru mazgāšanos pat nerunājot, tad tev droši vien būtu grūti viņu uztvert kā cilvēku. Tu viņu droši vien uztvertu kā ārprātīgo - tādējādi kaut cik norobežojot no definīcijas "cilvēks".
Kas, protams, attiecas arī uz citām sugām - tā kā "Zvēru kapiņos" Čērčs netika uztverts kā kaķis, bet kā "kaut kas cits", jo viņš it kā atbilda fiziskajiem kaķa parametriem, bet neizturējās kā kaķis.