Jaunas lietas nobriest aiz iekšējas nepieciešamības, bet tas noplūceejs ir nejaušs. Man liekas, ka elektriskās gaismas darbības principus izgudroja nevis tāpēc, ka kāds risināja apgaismošanas problēmas, bet kāds vienkārši rotaļājās ar elektrību. Neviens negribēja būt orģināls, bet vienkārši bija interesanti. Un tas vienkārši notika tāpēc, ka sabiedrībā bija pastiprināta interese par elektriskām parādībām. Volts taču arī sākumā augstu personu viesībās izklaidēja cilvēkus ar dejojošiem papīrīšiem.
Nav iespējams apzināti iet uz kaut ko orģinālu. No indivīda viedokļa jebkurš atklājums ir nejaušs, tāpēc nav iespējama apzināta rīcība, kas cilvēku varētu pie atkājuma novest, ideju ģenerēšana uz dullo šeit nederēs. Savukārt no vēstures viedokļa jebkurš atkājums ir bijis nepieciešams, nebūtu atklājusi persona A, gadu vēlāk atklātu persona B.
Negribu apgalvot, ka jāsēž rokas klēpī salikušam, jo tā arī nekas nesanāks.
Kā jau teicu, cilvēkam ir jābūt sagatavojušamies jaunam atklājumam un tas principā nozīmē smagu darbu visu esošo zināšanu apgūšanā, un mūsdienās zināšanas ir sakrājušās tik daudz, ka vieglāk ir apgalvot, ka nekas jauns nav iespējams.