Sāksim ar to, ka tu neesi vienīgais, kam nozīmīgas tavas smalkās nianses :)

Un, ja godīgi, man liekas diezgan necilvēcīgi vērtēt kaut ko tik ļoti intīmu kā emocijas no "vispārīga skatu punkta". Analīze ir OK tikai tiktāl, ciktāl tā tiek piemērota cilvēcīgi.
Piemēram - ja aptaujātu daudzus cilvēkus, tad lielākā daļa no viņiem diezgan līdzīgi atbildētu uz jautājumu "kāpēc tu nodarbojies ar seksu", bet tas absolūti nenozīmē, ka viņi ir gatavi nodarboties ar seksu ar jebkuru cilvēku un jebkurā situācijā. T.i., iemesli, kāpēc cilvēki vēlas mīlēties, ir vispārējos vilcienos līdzīgi, bet šai analīzei nav nekādas jēgas praktiskā pielietojumā, ja kā primāro faktoru neliek gluži personiskās izvēles (partnera, atmosfēras, pozas, whatever). Analīzei ir jēga tikai tad, ja primārās ir cilvēka unikālās vēlmes (teiksim, sekss ar krāšņu blondīni jūras krastā), kurai var piemērot vispārīgās vēlmes (teiksim, sasniegt orgasmu un pēc tam kādu brīdi pagulēt). Tāpat arī ar skumjām - ir katra īpašie skumju iemesli, kurus var analizēt ar "vispārējo skumju iemeslu" palīdzību, bet pieeja "iebāzīsim katra individālos iemeslus standartizētā kastītē" ir ne tikai necilvēciska, bet arī neproduktīva (kam gan kāds labums no tā, ka viņš tiek analizēts kā standartprodukcija?).