nožēlojamais materiālist, tu taču vispār dvēselei netici. kāds tev labums no dzīves, ja tu nomirsti un tās vairs nav? un tikai nesaki, ka "interesanti dzīvot" vai pat "patīkami dzīvot", tās ir virspusējas atrunas, lai nebūtu jāskatās acīs faktam, ka tu būtu pārāk gļēvs, lai pats pārtrauktu savu bezjēdzīgo eksistenci.

t.i., tu varbūt izjūti esamības vieglumu, bet uztver sevi pārāk nopietni, lai būtu tikpat viegls kā tava esamība.