1) manuprāt, aplama hipotēze. no vienas un tās pašas informācijas var uzbūvēt daudzus dažādus modeļus, kas teorētiski var būt pareizi, bet patiesībā ir aplami (t.i., ja pieņem, ka pastāv kaut kas līdzīgs objektīvai patiesībai). t.i., jebkuru informāciju var apstrādāt tā, ka beigu galā tā kļūst absurda (un pierādīt, ka melns ir balts, arī var)
2) jājā, tā viš i :) reizēm tas ir jauki, t.i., noved kaut kur, bet reizēm vienkārši apnicīgi. lielākajai daļai ļaužu nav pacietības hvz cik ilgi precizēt savu domu (da i doma jau kļūst neaktuāla, kas pavisam slikti)
3) zini, man šķiet, ka pretestība pret "stulbiem" jautājumiem no tavas puses ir tā, ka tie ir acīmredzami sokrātiski - t.i., ir ļoti labi jūtams, ka tu tos uzdod nevis tāpēc, lai iegūtu jaunu informāciju, bet lai (hmm, kā to lai precīzāk formulē) iegūtu informāciju, kas ļauj tev nonākt pašam pie saviem secinājumiem. vai arī lai vienkārši pierādītu cilvēkam, ka viņš ir nonācis pretrunās. un tas, ka tu ar saviem secinājumiem nedalies (t.i., lielākoties tu nevis izsaki savas domas, bet jautā, jautā, jautā), ir diezgan negodīgi pret sarunu biedru - t.i., tu viņu izmanto, neko tā arī nedodot pretī, pat ne gandarījuma sajūtu.

// tas viss ir domāts kā cilvēcīgas piezīmes, nevis "uzbrauciens" :)