Doma pati par sevi nav slikta, tikai parasti tā noved pie galīga fatālisma, nevis, kā tavā gadījumā, pie idejas par kļūšanu par Dievu.
Tik pat labi var apgalvot, ka cēloņsakarību ķēde ir cilvēku izdomājums, kaut kas, ko mēs attiecinām uz apkārtējiem procesiem, lai tos izprastu, bet nekur nav teikts, ka pati daba patiešām darbojas pēc šiem principiem.
Lai gūtu apstiprinājumu tam, ka visums nav determinēts, nepietiek ģenerēt neparedzētus notikumus, jo kļūda sistēmā vēl nenozīmē sistēmas nepastāvēšanu, savukārt sistēmas pastāvēšana a priori paredz determinismu (izņēmumi tikai apstiprina likumu).
Bet vai tad cilvēkam principā nav vienalga, vai daba darbojas pēc cēlonis-sekas likumiem, vai nē. Galvenais, vai apkārtējos procesus ir iespējams paredzēt pēc minētās cēlonis-sekas formulas, ne tā? Kamēr formula darbojas, patiesība mums ir pie kājas ;)
Jebkurā gadījumā, tas, ka tu spēsi paredzēt nākotnes procesus ar cēlonis-sekas formulas palīdzību, padarīs tevi, labakajā gadījumā, par dieva balsi zemes virsu, jo tu tik un tā nebūsi formulas autors (pie nosacījuma, ka tāda pastāv).
Man šķiet, bija viena filma, kas samērā smuki parādīja, cik daudz cilvēka dzīvē spēj mainīt sīkumi, piemēram, aizkavēšanās uz pāris minūtēm. Ja nemaldos, "Sliding doors" ar G. Paltrovu.
Kā tev tāda ideja?
Tik pat labi var apgalvot, ka cēloņsakarību ķēde ir cilvēku izdomājums, kaut kas, ko mēs attiecinām uz apkārtējiem procesiem, lai tos izprastu, bet nekur nav teikts, ka pati daba patiešām darbojas pēc šiem principiem.
Lai gūtu apstiprinājumu tam, ka visums nav determinēts, nepietiek ģenerēt neparedzētus notikumus, jo kļūda sistēmā vēl nenozīmē sistēmas nepastāvēšanu, savukārt sistēmas pastāvēšana a priori paredz determinismu (izņēmumi tikai apstiprina likumu).
Bet vai tad cilvēkam principā nav vienalga, vai daba darbojas pēc cēlonis-sekas likumiem, vai nē. Galvenais, vai apkārtējos procesus ir iespējams paredzēt pēc minētās cēlonis-sekas formulas, ne tā? Kamēr formula darbojas, patiesība mums ir pie kājas ;)
Jebkurā gadījumā, tas, ka tu spēsi paredzēt nākotnes procesus ar cēlonis-sekas formulas palīdzību, padarīs tevi, labakajā gadījumā, par dieva balsi zemes virsu, jo tu tik un tā nebūsi formulas autors (pie nosacījuma, ka tāda pastāv).
Man šķiet, bija viena filma, kas samērā smuki parādīja, cik daudz cilvēka dzīvē spēj mainīt sīkumi, piemēram, aizkavēšanās uz pāris minūtēm. Ja nemaldos, "Sliding doors" ar G. Paltrovu.
Kā tev tāda ideja?