-
Jan. 8th, 2018 | 09:14 pm
From:: barcelona
Lietus lāses smagas uz autobusa pieturas oranžajiem, agrāk zaļajiem, pēc noplukušās krāsas spriežot, jumta. Bet man sajūta, ka lāses pil pa taisno uz manām smadzenēm, ielāso smadzeņu rievās un tad notek lejā pa kaklu, tirpas pa visu ķermeni. Visapkārt cilvēki, kaut kur skrien, viņiem ir kur skriet, viņus kāds gaida. Un es te stāvu, un man nedaudz nelabi no tā cik viena es esmu.