Dec. 2nd, 2017 | 11:00 pm
From:: barcelona
Man nav iedvesmas un no manis nav nekādas jēgas.
Šodien rakstīju vēstuli uz papīra un acumirklīgi izmainījās viss mans izteikšanās veids, salīdzinājumā ar elektronisko saraksti. Sāku rakstīt gandrīz vai poētiski, patētiski noteikti. Kļuvu visai dīvaini dramatiska, Kītss utt.. Aizgāju uz pasta nodaļu, kas bija pārbāzta, kā sestdienas dienai pienākas. Tā kā nelaimīgā kārtā labi pazīstu manas pasta nodaļas tantes, kuras kustās tik absurdi lēni, ka varētu domāt, ka viņas vienkārši ņirgājas, nolēmu nebojāt nervus un aizgāju. Nosūtīšu pirmdien. Varbūt vajadzēja iesmaržināt? Un saslimt ar tuberkolozi, lai viss kā pienākas.
Šodien rakstīju vēstuli uz papīra un acumirklīgi izmainījās viss mans izteikšanās veids, salīdzinājumā ar elektronisko saraksti. Sāku rakstīt gandrīz vai poētiski, patētiski noteikti. Kļuvu visai dīvaini dramatiska, Kītss utt.. Aizgāju uz pasta nodaļu, kas bija pārbāzta, kā sestdienas dienai pienākas. Tā kā nelaimīgā kārtā labi pazīstu manas pasta nodaļas tantes, kuras kustās tik absurdi lēni, ka varētu domāt, ka viņas vienkārši ņirgājas, nolēmu nebojāt nervus un aizgāju. Nosūtīšu pirmdien. Varbūt vajadzēja iesmaržināt? Un saslimt ar tuberkolozi, lai viss kā pienākas.