/
Sep. 11th, 2017 | 02:08 pm
music: Alex Cameron - Country Figs
Pretīgs visapņemošs nemiers un garlaicība robežojas ar izmisumu un nāves bailēm, ka dzīve paiet garām, bet es gribu tikai gulēt un varbūt būt jau veca, lai man nav pienākums kaut ko sasniegt, kauns atzīties.
Palasīšu grāmatu, es domāju, apsēžos un pēc 7 minūtēm es jau atkal ceļos augšā, paskatīšos, kas man skapī, nekas jauns, pagājušas tikai 5 minūtes, pamasturbēšu, 7 minūtes, vēlreiz vēl 7 minūtes, bet cik var? Paspēlēšos ar kaķi, pēc 3 minūtēm, nošaujiet mani tik garlaicīgi, ēdu trešās brokastis, pamācīšos spāņu valodu, riktīgi ilgi studēju, bet pagājušas tikai 25 minūtes? Nevar būt, pulkstenis būs apstājies. Paskatīšos kādu Girls sēriju, bet pēc pāris minūtēm fonā atveru interneta lapu, kas mani garlaiko jau pirmajās sekundēs, es nevaru nokoncentrēties, sazvanos ar draudzeni, jūtos kā cilvēks, bet tās bija tikai 40 minūtes no dienas. Stāsta, ka cilvēki ejot uz darbu naudas dēļ, es tur noteikti eju, lai izvairītos, izbēgtu no šī nemiera. Ja es būtu sava terapeite, teiktu, ka es cenšos izvairīties no kādas drūmas patiesības dziļi sevī un tāpēc man visu laiku jāmētājas no vienas lietas uz otru lai tikai nepieļautu, ka es to patiesību apjaušu. Man dažreiz naktī liekas, ka es varētu miegā nomirt, bet tad no rītiem allaž ir vilšanās. Varbūt dibināt vienu no tiem fight clubiem?
Palasīšu grāmatu, es domāju, apsēžos un pēc 7 minūtēm es jau atkal ceļos augšā, paskatīšos, kas man skapī, nekas jauns, pagājušas tikai 5 minūtes, pamasturbēšu, 7 minūtes, vēlreiz vēl 7 minūtes, bet cik var? Paspēlēšos ar kaķi, pēc 3 minūtēm, nošaujiet mani tik garlaicīgi, ēdu trešās brokastis, pamācīšos spāņu valodu, riktīgi ilgi studēju, bet pagājušas tikai 25 minūtes? Nevar būt, pulkstenis būs apstājies. Paskatīšos kādu Girls sēriju, bet pēc pāris minūtēm fonā atveru interneta lapu, kas mani garlaiko jau pirmajās sekundēs, es nevaru nokoncentrēties, sazvanos ar draudzeni, jūtos kā cilvēks, bet tās bija tikai 40 minūtes no dienas. Stāsta, ka cilvēki ejot uz darbu naudas dēļ, es tur noteikti eju, lai izvairītos, izbēgtu no šī nemiera. Ja es būtu sava terapeite, teiktu, ka es cenšos izvairīties no kādas drūmas patiesības dziļi sevī un tāpēc man visu laiku jāmētājas no vienas lietas uz otru lai tikai nepieļautu, ka es to patiesību apjaušu. Man dažreiz naktī liekas, ka es varētu miegā nomirt, bet tad no rītiem allaž ir vilšanās. Varbūt dibināt vienu no tiem fight clubiem?