pieklājīgi vārdi neskatoties acīs - May 8th, 2017

Es gribēju, lai Tu manī iemīlies, es tik ļoti centos. Tu teici, ka netici mīlestībai, ka tas neesot veselīgi. Tu teici, ka visas Tavas bijušās bija trakas. Tu konsekventi izmantoji vārdu partnere nevis draudzene. Tu stundām neatbildēji uz ziņām. Tu kavēji tikšanās. Tu negribēji nekādus labels mūsu attiecībām. Bet turēji mani diedziņā, pirki man koncertu biļetes mēnešus uz priekšu. Tik daudz red flags, ak kungs, kā es to neredzēju? Es biju tā meitene, uz kuru agrāk skatījos ar nicinošu žēlumu. Es biju salīmējusies. Jo Tu biji tik garš un tumšmatains, tik gudrs un asprātīgs, un Tev arī bija profesija psihiatrijā, un Tu rakstīji un gleznoji. Un Tu izvēlējies mani. Līdz vairs neizvēlējies. Es atceros kā Tu mani pameti, lielveikala kafejnīcā ha. Trīs minūšu saruna, es pateicu ok, piecēlos un aizgāju. Un ilgi, ilgi man bija fuck off attieksme, Tu esi douchebag un man nekad nebija orgasms. Un ir jau pagājis gads, un šogad es padomāju objektīvāk par togadu, par to cik pārsteigts Tu likies, kad saprati, ka es biju gribējusi, ko vairāk. Un par to kā es uzvedos, kā es negribēju, lai paliec pa nakti, kā es biju distancēta, tipa noslēpumaina, tad provocēju. Es biju vēsā meitene. Un man tiešām likās, ka es tāda esmu. Bet tagad šķiet, ka tas ir kārtējais aizsargmehānisms un es varbūt, iespējams, nemaz neesmu vēsā meitene.