pieklājīgi vārdi neskatoties acīs - May 3rd, 2017

Un man likās, ka ar mani jau nu tas nenotiks. Ha, bet izrādās es neesmu īpaša vai kaut kādā veidā pasargāta. Un, ziniet, tas mani aizvaino. Jo es biju domājusi, ka esmu īpaša, ka man būs laba dzīve, ka labas lietas notiks ar mani, ja es kārtīgi mācīšos un strādāšu un citam pāri nedarīšu. Bulšits, draugi. Tieši šīs labdabības dēļ es iespējams saslimu. Visu agresiju, ko jutu pret šo nožēlojamo cilvēku sugu laikam nejauši pavērsu pret sevi un tagad kaut kur ir iesprūdis gailis un es nevaru beigt sevi ārdīt un ausīs džinkst un drīz vairs nebūs spēka elpot. Un pats draņķīgākais šajā visā ir tas, ka es gribēdama nevaru pārstāt elpot un mans ķermenis vraks turpina eksistēt un es līdz ar viņu.