barbij

Atkal jau sēžu tajā pašā dīvāna un malkoju to pašu norvēģu tēju. Nesen pārsoļoju mājās no vecāku sapulces, kurā nebija neviena no maniem vecākiem.. Īstenībā labi vien ir, neko tādu jau arī viņa nepastāstīja.
Tomēr bija jauki pasmieties par sevi bērnībā. Par muļķīgajām izdarībām, smieklīgajām vēlmēm un arī par mani ar mietu rokās, un Eminemiem ar pie reizes :D
Būtu gribējies, lai sencīši dzird tos pāris teikumus, bet nu izprintēšu viņiem visu tekstu, un ierāmēsu vēlpietam !

„Smaids atdzīvina otru smaidu” – tas ? noteikti (:

Jūtu, ka drīzumā ļaušos vientuļai nostaļģijai ..

õh jē, dat vuld bī totallij laik mī agein.