| Mans brīviendu sākums/\ |
[May. 1st, 2008|05:51 pm] |
| [ | mood |
| |  cheerful | ] |
biju sasodīti dusmīga, kad caur vēju, ar plikām kājām un svārkiem mugurā, gāju pirkt vilciena biļeti. BET.. izrādās, ka vilcien nav un tuvāko piecu stundu laikā - nebūs! mēsls! ok, dodos uz autoostu un izvēlos autobusu, kurš atiet pēc 2 h..
lieliski! aizeju pie tēva uz mājām. uzģērbju bikses, kas galīgi nepiestāv pie manām tufļām, bet kurš gan uz manis skatīsdies. noklausos morāli par to, ko man darīt, ja: netieku atobusā, palieku Rīgā viena pati - utt utj. it kā tā būtu tik milzīga problēma. ļaunākais, kas varētu notikt - esnomirstu kkādā mēslainē utt. izvarošana neskaitās, jo savā ziņā varbūt es to izbaudītu. labākais tas, ka man vajadzētu raizēties vairāk par visiem pārējiem, bet tā nemaz nav. es pat sāku kliegt uz visiem, jo viņu rūpes man necik nelīdzēja.
abstrakti. bet tajā pašā autobusā arī - es tiku ar lielu piepūli laužoties cauri pūlim, jo izdzirdēju, ka uzņems tikai 5 vai labākajā gadījumā 10 pašazierus..
lieliski! es pat tiku sēdvietā.. bet pēcāk, iekāpjot citā autobusā - Rīgā, pastāvēju kājās kādas 2 stundiņas. ja vēl nebūtu to fakin paunu. arī viena, kuru man iespieda rokās, kad tiku Rīgā. kkādas fakin' vafeles.. nolādētie :D
ceļa gaitā iemācījos dažus jēlus veidus kā sākt flirtēt ar meiteni un izskatīties galīgam idiotam :D
un vēl man tāds jautājums - kāpēc pat manis miesīgā māsa man nevar pateikt, ka man pa visu seju izsmērējusies tuša? :D vai tad mēs vienmēr skatamies tikai uz sevis un citus nemaz neievērojam? brīnišķīgi. tad laiks doties ārā ar neskūtām kājām un padusēm, nemazgātiem matiem, kas savēlušies apaļos bumbuļos un izskatās nedabīgi slimi! visiem ir sasodīti pohuj par apkārtējiem cilvēkiem. toties es varu galvot, ka daži pamana visu. un nejau tikai tie - tenku vāceles. man pašai patīk vērot cilvēkus. viņi ir sasodīti apbrīnojami radījumi!
paldies! |
|
|
