sense and sensibility, cosmo security, phe
"Lai zemei/puķei jāraud nav/kadmanaskājastomin" paņemts uz nākamo tehnolīmeni izpaužas tā:
pēc tam, kad ļoti laikietilpīgā procesā ir izbalināti un izvelēti seši balti krekli
un pēc tam, kad diplomātiskās sarunās vienojos ar sevi atlikt pie malas visus tos "negribu, nepatīk, neciešu",
visus tos "gribu būt puķīte vāzē/ pumpuriņš pavasara zaros vai tas cīrul's kurš vīteroja un nenosala",
un kad sariktēju gludināmo dēli (kas šīsmājas zistēmā nozīmē "izspraukties starp nesaskrūvēto skapīšu un hidrotērpu un ķiveru labirintiem");
aplaistīju palodzes puķes , ielēju mazliet lieldienu red label, tīri tā – jo dažam kreklam tur manžetītes un kroķītes supermikrosmalkas, pacietību paģēr;
uzpildīju ūdeni tvaika rezervuāros,
uzliku mūziku un
ieslēdzu gludekli un
patiešām nejauši, bez tīša nodoma vai netīriem nolūkiem,
ar pulverizatora tvertni slaikā lokā notriecu gludekli pagaldē, kur tas guva labās puses sasitumus sadursmē ar kājturi VEF Sakta.
Ne pirmoreiz melnajam kareivim gadījās krist no virsmām, toties pirmoreiz pēc kritiena tas nolēma vairs neieslēgties un palikt pavisam vēss. Izstaro saltumu, teiksim.
Mūsu jūtas ir abpusējas – man tiešām sevišķi nepatīk gludināt un gludeklim, visticamāk, nepatīk šad tad nokrist, bet vai tad nu tāpēc tagad vajadzētu šitik ļoti sadumpoties? Visi taču esam pieauguši un spējam saņemties! Es taču piespiedu sevi to darīt, abet kāpēc melnais pletētājs nevarētu piespiest sevi ieslēgties? Vai ta nu šitāds nieks sagrautu varenās bošrūpnīcas nieciņu nodaļas veikumu, kurš kā nupat pamanīju, ir ticis pie cēla modeļa nosaukuma "SENSIXX COSMO SECURE."
Jāatzīst –
vēl vairāk kā gludināt,
man nepatīk pirkt jaunus gludekļus biežāk kā piecos-septiņos gados, piemēram un vecais Fīlips, sists un dauzīts, dedzināts un pucēts godam kalpoja kopš Tallinas laikiem vēl pērn. Vai aizpērn, nebūsim sīkumaini.
Ko mēs varam secināt? Nemāk vairs neviens ražot trieciendrošus gludekļus? Dažai labai vajadzētu tuvoties sadzīves technikai ar mazliet iejūtīgāku attieksmi? Un tos sešus kreklus, kas ar tiem? Pienākas tikai četri un tāpēc tā?
pēc tam, kad ļoti laikietilpīgā procesā ir izbalināti un izvelēti seši balti krekli
un pēc tam, kad diplomātiskās sarunās vienojos ar sevi atlikt pie malas visus tos "negribu, nepatīk, neciešu",
visus tos "gribu būt puķīte vāzē/ pumpuriņš pavasara zaros vai tas cīrul's kurš vīteroja un nenosala",
un kad sariktēju gludināmo dēli (kas šīsmājas zistēmā nozīmē "izspraukties starp nesaskrūvēto skapīšu un hidrotērpu un ķiveru labirintiem");
aplaistīju palodzes puķes , ielēju mazliet lieldienu red label, tīri tā – jo dažam kreklam tur manžetītes un kroķītes supermikrosmalkas, pacietību paģēr;
uzpildīju ūdeni tvaika rezervuāros,
uzliku mūziku un
ieslēdzu gludekli un
patiešām nejauši, bez tīša nodoma vai netīriem nolūkiem,
ar pulverizatora tvertni slaikā lokā notriecu gludekli pagaldē, kur tas guva labās puses sasitumus sadursmē ar kājturi VEF Sakta.
Ne pirmoreiz melnajam kareivim gadījās krist no virsmām, toties pirmoreiz pēc kritiena tas nolēma vairs neieslēgties un palikt pavisam vēss. Izstaro saltumu, teiksim.
Mūsu jūtas ir abpusējas – man tiešām sevišķi nepatīk gludināt un gludeklim, visticamāk, nepatīk šad tad nokrist, bet vai tad nu tāpēc tagad vajadzētu šitik ļoti sadumpoties? Visi taču esam pieauguši un spējam saņemties! Es taču piespiedu sevi to darīt, abet kāpēc melnais pletētājs nevarētu piespiest sevi ieslēgties? Vai ta nu šitāds nieks sagrautu varenās bošrūpnīcas nieciņu nodaļas veikumu, kurš kā nupat pamanīju, ir ticis pie cēla modeļa nosaukuma "SENSIXX COSMO SECURE."
Jāatzīst –
vēl vairāk kā gludināt,
man nepatīk pirkt jaunus gludekļus biežāk kā piecos-septiņos gados, piemēram un vecais Fīlips, sists un dauzīts, dedzināts un pucēts godam kalpoja kopš Tallinas laikiem vēl pērn. Vai aizpērn, nebūsim sīkumaini.
Ko mēs varam secināt? Nemāk vairs neviens ražot trieciendrošus gludekļus? Dažai labai vajadzētu tuvoties sadzīves technikai ar mazliet iejūtīgāku attieksmi? Un tos sešus kreklus, kas ar tiem? Pienākas tikai četri un tāpēc tā?