User:	ezss
	Date:	2024-04-30 19:52
	Subject:	Parādi pavasari
	Security:	Public

Ja esi ārpus Rīgas, nofotografē šodien bērzu, ievu vai ābeli un palīdzi sabiedriskajai zinātnei.

Zibakcija “Viena diena Latvijā” notiks šī gada 30. aprīlī visā Latvijas teritorijā. Iedzīvotāji aicināti nofotografēt tuvplānus (vislabāk dienvidu pusē novietotos zarus acu augstumā): parastajai ievai; āra bērzam; mājas ābelei.

Zinātnieki lūdz atsūtīt minēto augu sugu fotogrāfijas, izmantojot lietotni https://ej.uz/gadalaiki2024

	User:	prtg
	Date:	2024-04-30 12:55
	Subject:
	Security:	Public

Defecītprece, (c) Delfi. Tualetes papīrs, vai poda birste? :D

	User:	zin
	Date:	2024-04-30 10:30
	Subject:
	Security:	Public

dīvaini protams mēģināt ieraudzīt jaunus ierakstus friendlistē, ja
a - tāir neliela
b - daudziem zematslēgas rakstitājiem neesmu draugos
c - pati maz un reti rakstu

p.s. un žēl, ka ciba ir vieta, kur, ja ieraksti nav zematslēgas, drošāk noslēgt komentēšanas iespēju

	User:	f
	Date:	2024-04-29 20:02
	Subject:
	Security:	Public

	User:	martcore
	Date:	2024-04-29 15:43
	Subject:	par čgk
	Security:	Public

nē, nu jautājums par bērnības filozofiskajām rotaļlietām man likās kaut kāds nekorekts
it sevišķi jau uz kozlova pagājušā šitštorma fona, nafig to vajag likt vispār uz galda

man bija versija par rubika kubiku, lai arī komandas atbilde par plastilīnu man šķita vēl interesantāka, taču visādas filozofiskas konecepcijas var piedzīt tur jebkam, gan vilciņam, gan plastmasas sliežu dzelzceļam, var arī kastroli sev uzvilkt galvā un sist pa viņu ar slotu - viss der.
kapteinis un nastja gan bija pilnīgi stellāri, otrs mīļākais tīms klubā.

	User:	bljanna
	Date:	2024-04-29 14:30
	Subject:
	Security:	Public

Nick Cave jaunais singls "Wild God" ir ļoti labs!

	User:	prtg
	Date:	2024-04-29 13:02
	Subject:
	Security:	Public

Pēdējo gadu ir sajūta, ka dzīvoju kā sapnī, jo ir klātesoša eksistenciālā relatīvisma sajūta, it kā man uz visu skats būtu nedaudz distancēts, bez pilnvērtīgas klātesamības. Neviļus ienāk prātā doma, ka varbūt esmu jau viņsaulē, un šī ir viena no dzīves turpinājuma versijām ko izvēlos sapņot?
Saskaitīju, ka tuvu nāvei esmu bijis pavisam trīs reizes( ... tālāk ... )

	User:	au
	Date:	2024-04-29 12:43
	Subject:
	Security:	Public

cik ātri tie bērni aug jeb, domājot par nākamo ģimenes ceļojumu, kā pirmo atvērām mācību gada kalendāru.

// man likās, ka pirmklasniekiem ir divi papildus brīvlaiki, bet tikai viens un tas pats ziemas vidū. skumji.

	User:	au
	Date:	2024-04-29 12:34
	Subject:
	Security:	Public

atbraucu no nednogales Viļņā. jā, protams, skaisti, bet mums arī ir skaisti.
viļņa ir ļoti dzīvīga, ļoti, bet arī dārga.
tur viss zied, un cik labi, ka mums vēl viss tikai ziedēs.
abi bijām slimi, tā bija likteņa ļaunprātība - pirmajā aizmukšanā bez bērniem būt ar slikten sliktu pašsajūtu. (nākamais get-away laikam novembrī, tādi mums tie grafiki)
nostaigājām svētdien 10km gar Neri.
un jaunā Sapiegu pils burvīga.
brauciet uz viļņu, vilciens ir lielisks.

	User:	prtg
	Date:	2024-04-28 21:48
	Subject:
	Security:	Public

Kill Bill: Volume 1, Kill Bill: Volume 2 (2003, 2004) (revisited)

	User:	f
	Date:	2024-04-28 10:47
	Subject:	: autoplacis
	Security:	Public

User:	lasitajs
Date:	2024-04-27 23:42
Subject:
Security:	Public

Esmu kalnu pārgājienu braucienā Itālijā, ar nelielu grupu. Grupas vadītājai ir Viktorijai ir zilas acis. Es gribēju teikt – lielas, zilas acis. Ai, Viktorija, pieskati mani, ar savām zilajām, es gribēju teikt – lielajām, zilajām acīm.

	User:	prtg
	Date:	2024-04-27 23:14
	Subject:
	Security:	Public

Confess, Fletch (2022)

User:	lasitajs
Date:	2024-04-26 08:49
Subject:
Security:	Public

Jomajo, kas tā bija par ballīti.

	User:	prtg
	Date:	2024-04-25 20:06
	Subject:
	Security:	Public

In Time (2011)

	User:	au
	Date:	2024-04-25 11:17
	Subject:
	Security:	Public

ko jums jautā bērni?

man vidējais pajautāja, kurš ir mans astotais mīļākais valis. (tas tikai liecina, ka viņam visi vaļi IR sakārtoti sarakstā pēc mīļākuma)

	User:	ratatoska
	Date:	2024-04-24 16:16
	Subject:
	Security:	Public

Dažreiz - ļoti, ļoti reti, bet tomēr - es ieraugu kaut kādu jocīgu formu un par to domāju. Bērnībā, pusaudža gados tas bija nesalīdzināmi biežāk, bet šad tad arī tagad.
Mums vannas istabā ir kapitālais remonts. Nevis tā ka - o, kapitāli! bet tā, ka ārprāts, nekas nevar palikt tur, kur bija. Norautas visas flīzes, apmetumi, izurbts viss betons no grīdas utt. Es skatos uz kaut kādu iedobi gāzbetonā un domāju - tā ir šeit jau no brīža, kad cēla māju. No brīža, kad izlēja šo gāzbetona bloku. Pirms tam tādas nebija, un, ja to nourbs vai nozāģēs, vairs tādas nebūs. Un nekur, nekad, nevienu visā pasaulē neinteresē kaut kāda iedobe kaut kādas svešas mājas izķidātajā vannas istabā. To aizšpaktelēs, apflīzēs, apdarinās, un tā tur paliks, līdz māja sabruks vai kāds vēl kādreiz izdomās taisīt Kapitālo Remontu. Tai iedobei nav ne apziņas, ne domu, ne jūtu, bet es par to iedomājos šīs dažas dienas, kamēr tā nav apdarināta. Sēžot uz poda. Pat bez jebkādas pareidolijas, vienkārši kā uz bedrīti betonā.
Vai, teiksim, sadīgusi zīle. Nekādu cerību augt, nonāks kompostā, sapūs, baros manus gurķus vai ko citu. Bet auga tāda zīlīte kokā, piebrieda, sabrūnēja, nokrita. Pazaudēja micīti, sāka augt, dzīt asnu, pārplēsa čaulu, izspieda saknīti. Nu un nonāca kompostā, un nevienam par to galva nesāp un nav daļas.

Nu jā, bet pārējā laikā man par to visu ne silts, ne auksts, eita visas pasaules plaisas, zīles un sabrauktās sliekas pašas uz savām viņsaulēm vai kas nu jums tur kuram ir.