Gaidot slaveno "tropisko tveici" atšāvām uz vasarsnamiņu, jo ja ir dotas, lūk, divas diennaktis prognozētā siltuma, tad viss jāatmet, tās jāņem ciet labākajā iespējamā kombinācijā. Sestdien gaudeni lija, vispirms novācu visas glītā diametra sviestabekas pagalmā (kādas 50, ļoti izdevīgs mājdzīvnieks), pēc tam vārtu dēļu krāsošanas projekts notika dejojot pie rainy day hallelujah, bet pirmās kārtas jau tā var krāsot, tāpat vēl klāsim un lazēsim.

Vakar maiga suta iestājās uzreiz pēc brokastīm, paldies priedēm, ēnā varēju lasīt un citādi būt,
toties uz vakarpusi aizgājām uz pilnīgi gludu, rozīgi maigu jūru un pirmoreizi pa šiem gadiem Gaujiem redzēju "tik daudz cilvēku", proti, vairākas kompānijas tālumā (gandrīz košraga standarts). Nēnu, pie tās kāpas, kas nāk no "ceļa" un no "vilciena", tur jau pat bija novērojama burzma, bet šitente, te rāmi.
Tā kā kaimiņi visi ir prom un ielā esam gandrīz vienīgie, tad vakariņojām un klausījāmies jaukas mūzikas pagalmā, jo kurš tad var aiziet gulēt, ja "nakts ir karsta pati par sevi", tagad, klusinot "danger warningus" no norvēģu aplikācijas, turpinu "sauļot kājas", vējš draudīgi ceļas galotnēs- esmu jau 3x norāvusies ar čiekuriem, bet mūsu plāns ir šeit pārdzīvot karstuma maiņas ar stihiju.


Itinkā astotā marta Kurzemes sniegputenī es apņēmos neignorēt meteobrīdinājumus, raudzīsim, kādas atziņas nostiprinās šis.