#Neklusē kampaņas kontekstā* es skaidri sapratu,
ka paldies visiem, bet mobingu es tomēr nepazinu skolā un citviet, pat tad, ja mani dažkārt kāds pačakarēja, vai kādu pačakarēju es, nudien šīs pieredzes ir palikušas bez traumatiskām sekām un ir sociālo iemaņu un gaumes attīstības ietvaros, bet jā, lasu un saprotu līdzcilvēkus, ka vienkārši ir paveicies, par ko paldies, veiksmīgs iecentrējums un notikumu izlase.


Taču es noriju svilpi šorīt, kad tīkli atnesa Anša Jurģa Stabinga prātulas par to, ka starp izvarošanu un wild sex "neesot skaidru robežu", lūk, šis man, servēts iz garīgajiem dīleriem uzsita šķērmumu un draud izvērsties taisnā naidrunā par to, cik ļoti smadzeņdrāžiem nav un nav un nav un nemmaz nav skaidri, precīzi, konkrēti universāli uzvedības orientieri, citkārt saukti par vērtību sistēmu. "kas vienam pieskāriens, otram uzmākšanās, upura nav, ir atbildība, ticiet tam pāri" - šāds kanalizācijas ūdens mani padara par reaktīvi mobējošu personu gandrīz uz līdzenas vietas.








*Diemžēl ir, tur ir grand feileri, kurus brūs grūti par efektu pārvērst, bet iespējams, šo visu izventilēšanos mums visiem vajadzēja/vajag. Nepadomāšana parastā, nekā jauna. Lieku reizi [gurdā balsī] piemetināšu, ka [īpaši jau sociālās/publiskās] komunikācijas stratēģiskā plānošana nav uzzīmēt matriciņu ar laika graficiņu, bet nu, "paši gudri, ups."