Kā stāv rakstīts iepriekš, esmu mazliet iegājusi šūšanas pasaulē un lasu/meklēju info/sijāju graudus visādās tiešsaistes vidēs.

Lūk, novēroju, ka amerikāņu forumos šuj lielākoties kundzes gados, diezgan nomaļos vai visnotaļ, ne intensīvās dzīves štatos un viņas pastellē visjaunāko Bernina vai Babylock modeli un tad jebkuru problēmu pārvērš par dīlera problēmu. Jebkas- netin spolīte, neceļ diegu, izlaiž dūrienus, savāda skaņa no jebkurienes: shall I visit my dealer?

Nē nu, ar laiku ir arī tēze "it was operators fault", bet kopumā, hobijšuvēja amerikā jūtas droši, ja tās 2-3 stundu braucienā (tātad, tuvu) ir viens/divi konkurējoši dīleri, kuri pievelk diegus, instruē, notur meistarklases (pērkot šumjašīnu, saņem tik un tik apmācību stundas). Labos gadījumos, ar laiku, pati māk ar skrūvgriezi rīkoties un tad viņa kļūst par Foruma Autoritāti. (Taisnības labad gan jāsaka, ka Bernina jaunākās un lielās šujmašīnas ir tiešām sarežģītas un tās ir datoroperētas, ne mehāniskas, tu, šuvējiņ, viss ko dari, ir paliec pareizu audumu zem pareizas ķepiņas (un problēmas jau sākas te)). Šuj diezgan, kā sākumā domāju, primitīvas lietas- teiksim, Tkreklus un legingus, bet pamazām saprotu arī kāpēc (lokācija, dzīvesstils, vajadzības) un vispār, uzšūt tiešām labu T kreklu no tiešām labas trikotāžas- tā ir cita lieta. Tomēr galvenās tēmas un interešu loks- iekārtu darbība, kā īstenot vienkāršus modeļus un ļoooti izteikta home decor un tekstilmozaīku (kviltinga) darināšana. Savā starpā dominē ārkārtīgi atbalstoša un iejūsminoša attieksme pret jebko, kas parādīts- šķības vīles netiek peltas, bet autore uzslavēta par centību, mudināta uzlabot vai padomiņi (dont look at the needle) un tā. Starp citu, ir kaudzēm vīriešu, kas darina arī tās tekstilmozaīkas un vīriešu techie viedoklis, protams, ir mazliet autoratīvāks, kā Sjūzenas, turklāt, viņi biežāk ir "dīlerkritiski" un visādi piesienas dīleru padarītajam. Šuvējas komplekts ir vismaz 3-4 mašīnas (parastā, overloks, plakanšuve (vai combo) un/vai izšūšanas mašīna un vēl kāda "vecā, " back up seger." Dominē dārgākie zīmoli, eiropoā grūti sagremojamais un dārgais Babylock un visur iemīļotā karaliene Bernīna, ļoti lepojas ar savām vecajām mašīnām, kuras arī strādā. Tā sadaļa man ir ļoti mīļa -vintage machines un kas ar tām tiek izpildīts (nevainojami.). Bet kopējā loģika- pasūti jaunāko/dārgāko, nepatīk- sūti atpakaļ, maini, jo patērētāju tiesības un neracionālais "ai, nebija laimes".

Apvienotās karalistes šuvējgrupās jau ir jaunāks un raibāks cilvēksastāvs, daudz jauno māšu, kuras šūdina drānu arsenālu mazuļiem, mazliet vienkāršākas tehnoloģijas un lielveikalu šujmašīnas, bet arī jāsaka- izteikti rūpīgāka, labāka apdares kvalitāte un raizes ap to. Savstarpējā satiksme joprojām gana komplimentējoša, ar britisko padomiņdošanas pieeju (piesardzīgi, uzmanīgi), relatīvi zema uzticība servisiem/dīleriem. Daudz uzmanības un pareizo (haute couture/ ready to wear) tehniku/ metožu pielietojumu, slieksme strādāt ar sarežģītākiem audumiem un modeļiem, turklāt, jā- piegrieztnes no mazajiem jaunajiem zīmoliem vai paškonstruētas, nekāds te mccall vai burda. (Ja gadījumā kāda autore ar šūšanu vai daļu no tā procesa pelna naudu, tad skaidri norāda, ka sponsorēts posts vai iekārta no dīlera. Vēl tīrāk šīs lietas nodalītas pie mūsu kārtīgajiem vācu draugiem.)

Krievija.....oooi, oiiii, pilnīgi cits kosmoss. Šujmašīnu testus ("tos, kam uzticēties") veic veči, šujot pofigā visu ar netīrām rokām un testētāja netiešā doma ir "kā apmānīt mašīnu". Tur cauri vijas "kak oņi eto zģelaļi -> a) vai nu polnij P-ec, aaaaa! vai nu a-jenna kruto", (un- kā gan to darītu MĒS, KĀ BŪTU PAREIZI, TEHNISKI PAREIZI, atsauces uz Tulas, Podoļskas vai Čaiku modeļiem- kā labākiem (ja esi gados) vai sūdīgākiem, ja esi jauns un progresīvs), tad vēl plūstošais dalījums vai šujmašīna, kas ražota Taivānā ir labāka par Ķīnas, tad vēl "nu eķi janponci-molodci" līnija (tā viņiem patīk, jo japāņi kaut kā nav tik liels apdraudējums vidusmēra krievu testētāja pašapziņai." Parametri- mehāniski, drīzāk uzbūves un konstrukcijas, motora jaudas (kam gan nav tieša sakara ar šūšanas ātrumu, piem, bet tas nekas), "plastmasa vai metāls", no kāda veida etaloniem "zagtas idejas."

Tomēr, kas pats iezīmīgākais- šie testi ir lielākoties no "mehāniķa skatpunkta" un lūk, Fjodrs Nikolajovičs ir viens no lielākajiem influenceriem, Ļenremont masķers ar visiem mužika propertijiem, pohainu seju, darbnīcu un mūžam nesaprastā meistara sāpi. Savukārt šie zeperi pretendē uz stilīgajiem apskatniekiem un tendenču zinātājiem, lol. Izvēles domforma aptuveni tāda- ja ietekmīgajam mehāniķim patīk- tad laba mašīna, vīrs atļauj pirkt. Vai arī, "es nopriku, jo Jaguāram bija ZZZ jaudas motors, bet Juki (ko viņi izrunā un raksta Džuki un tad ej un meklē, ja- tikai 2 LED spuldzes). Ne vēsts par dīleru servisu, ne vēsts un rūpes par garantijas servisu, jo visu remontē pati, vīriņš, tēvs. Vai Fjodors Nikolajovičs. Lietas funkcionālais dizains? Lietojamība? Ērtums? Nē, tīri parametri, tipa, mehānika un patīk/nepatīk.

Šuj, savukārt, gana plašs demo spektrs, pieredzējušas meistarieņkundzītes un turīgas mājsaimnieces (pirmās, protams, vēlas ņemt mātišķā kontrolē un uzraudzībā-sodīšanā katru vienu un paspārnē izvīlēt, izskolot virtuāli par to KĀ IR PAREIZI un sākt no PAŠA SĀKUMA, atsauces tiek liktas krievijas impērijas galantēriskajā tradīcijā, fabrikās un cehos un kas gan ir visi šie ķīnas un rietumu mēsli TAGAD), tomēr visas gana līdzās pastāv un dāsni dalās tehniski diezgan sarežģītos un samežģītos risinājumos ar mērķi "nepirkt liekus papildmateriālus" (nu tur, grūtus audumus var fiksēt ar matu laku -> matu lakas traipus var izņemt ar kaut ko vēl- > ja visu tomēr sajāj, uzšuj labi košu fliteru aplikāciju. Tikmēr mierīgā pasaule nopērk stabilizatorus, vai nu pūšamus vai pielīmējamus un daudz nečakarējas. Nav dārgi, vien jānopērk.) Daudz šūšanas vlogeru un kundzīšu, kuras rīko videolekcijas un školiņas, viss kā jau pie slāviem- pilnā atvērumā un detalizācijā un protams, izstrādājumiem ir jābūt sievišķīgiem un izejamiem (lasīt- apspīlētiem, akcentējošiem, ņauņau, nekādi te tkrekli vai legingi, davišto.)

Savstarpēji parādās arī normāli mahači, gan klanu un reliģiju cīņas ( Janome vs Bernina) un dažādas slidena veida virzītā mārketinga injekcijas, cēlāk ir uzšūt kaut ko relatīvi glītu no sūdīga auduma, nevis laba/kvalitatīva, tāpat, jo vairāk visādu detaļiņu un akcentiņu, jo protams, labāk. (ko es tur iemācījos- sasveicināties ar teikumu "dobroje vremja sutok", forumos/vietnēs daudzas sarunas naktīs, jo šuj pa nakti, kamēr visi guļ). Visu cieņu, konstruēšanas padomi tur ir tiešām labā līmenī, acis iztek no liekas sarežģītības gan un sūdīgas materiālu izvēles, kā arī estētikas un vides fragmentiem.



Pašmāju.... oi, bēdīgi, bēdīgi. Sarunas asas, valoda plakana, terminu nav - tas sūds/kātāvar/šitais sūds/tas dārgi-kātāvar/ar tādu pēcpusi tu sev šādus svārkus, mja?/ visi lohi, es saulespuķe. Nē, pašmāju grupiņās lāga nav, ko darīt, tāds kašķīgs ciematiņš tur sanāk.

Ā, vēl kas krita acīs- dabīgi, zināms, ka video ir ze formāts, cilvēki nelasa, cilvēki skatās, bet tas tomēr ir nežēlīgi, tie pašfilmētie, bezfokusa, tireklīgie "ieskati", es 10x mīļuprātāk lasītu "apskatus", bet kamēr nonācu pie saviem iekārtu lēmumiem, tikmēr nācās samierināties. Angliski runājošie jūtūberi cenšas fokusēt kameru uz iekārtu vai izstrādājumu, bet kreviņi neaizmirst fatāli skaisti izskatīties statīva priekšā, kamēr šujamais kaut kur tur torčī.

Tāds lūk, antropoloģisks ekskurss par viedokļu stūrēšanu kādā hobijā. Cik labi, ka ir pāris relatīvi "globālās"vietns, kur šis viss saplūst kopā un var izfiltrēt, investējot gana daudz laika, bet tas jau pie krietniem hobijiem pieder.


P.S. Vēl ir arī tāds vērojums: ir atsevišķas tehnikas, kuras ir atvasinātas no austrumu tautām raksturīgiem apģērbiem, teiksim, atlasa kantes iešūšana apkaklē un par šo ir kaudzēm video indiešu vai čainglišā. video ir, piedošan, nesmuki samontēti, tos ir grūti uztvert, līdz ar to, video maz skatījumu/nekāds te influenss un mēs to visu mācāmies no kārtīgām savstelpas matronām, lūk, te nu tā ir, līdzstāvēšana. no otras puses, iespējams, tur ir vēl kādi vērtīgi triki, bet tā izruna, ritms, tas nereti nogalina visas lakstīgalas.