...Skaņa, ar kādu upē iet ledus un atrauj vaļā jaunus sanesumus - tā ir tik dzīvi apliecinoši skaista, stipra, dobja, groda, tāpat kā tā straume kas aiz tiem lediem uzreizi izlaužas: tie tādi spēka pilnieni pa tiešo paribē. Visa tā plaukšana un vēlākie vasarasreibumi sākas tieši ar šādām dienām – sniegs upē, ledus iet, kārkli krāsā sarkanā, apnesienos izbrienam ievas, kritalas un skujas, bet zem dzelteniem lediem kņud un kņukst mērķrvirzība un vajadzīgs vien mazs spēka moments pareizajā vietā, lai ledus iz-kus-tētos.

Amata, Amatiņa, mon amour. Pāris gadu baiļu un panikas un re, tīrā patika klāt.