Man te citos gaņģos vaicā- nu, kā Tev "Mēdeja"?

Oiii, da Nastavšev, oiiii, GunaGunaGunaGuuuunaaaaaa. Iekšiņas uz āriņu? Fizioloģija un psihosomatika pantmērā?


Tas ir kā jautāt – "ko tieši tu jūti, kad zobārsts, nomainot jau trešo zondi tev tīra astotā zoba kanālus, bet fonā pa rādioskonto skan Bee Gees "Staying alive""?

Mēdeja bija izcila,
teicama, nepatīkama, atpazīstama,
iegruzījoša, atbrīvojoša;
tikpat stipri par mīlestību un nodevību un visām šķērsotajām robežām kā Kill Bill - II.
"Dont party with my animals."


Aizejiet.

Pēc tam ātri atrodiet KDT tuvāko punktu, kur dod labas "Asiņainās Mērijas".
Pasūtiet dubulto. (Rekomendējam r."Neiburgs", skaicka)
Tad var arī desertu (turpat) un pēc tam var dzīvot atkal tālāk (mājās un citur).

Taču "Mēdeju" vajag skatītes, ne tajā dzīvot vai "pamodināt Mēdeju sevī." Kaut kas skatuvei jāatstāj.
Un jā, pāri paliek pārdomas par spēku, morāli, garīgās, psihiskās veselības trauslumu, nenojukšanu, robežu šķērsošanu, robežu noturēšanu.

Šī teātra sezona sākusies uz lielgabalu nots. Tagad gan jūtos pelnījusi kādus 2-3 vieglīšus un šo.