Uzskatīšu to par labu zīmi, ka dienā, kurā iemīļotais LMT ceturtajā piegājienā atgādā pamēģināšanai SE Iphoooni, es beidzot pa visiem trīs gadiem atrodu slapju betona grīdu uz kuras triekt savu veco piekto bērīti melnīti, lai tas tomēr iegūst nelielu bojājumu/rētu priekšpusē. Varēšu sacerēt uzvarošu sludinājuma tekstu ss.lv par to, ka saudzīgi lietots un kritis vienreiz, toties ekskluzīvos apstākļos. Ja celties, tad līdz galmam, ja krist, tad impērijas pagalmā.

Ja vēl man būtu laiks migrēt no vecā uz jauno, sajust atšķirību jaudās un veiktspējās un pielāgoties, bet to visu gan jau viendien.

Viendien,

tas būs tajā vienā dienā, kurā būs laiks pabeigt tāmi, kuru joprojām gaida, jo vēlas redzēt tieši mani iegrimstam Jautājumā,
līgumu, kuru varbūt vajag, jo dzīvojam taču juridiski rāmētā pasaulē,
pāris e-pastus, uz kuriem jau atbildēt ir nepieklājīgi, bet nāksies,
uzrakstīt divu kursu aprakstus,
aiznest uz ķīmisko pavasara-rudens mētelīšus un kurpes pie vienacainā kurpnieka, kamēr vēl tās ir modē (jo ir dažas, kuras nesu jau tik ilgi, ka jāgaida otrā atnākšana, bet tas nekas, modes repeat griežas krauji);
viendien iemigrēt darba kabinetu savā darbistabā,
ordinēt E. pielikt aizkarstangas, gleznas, grīlīstes, griestu lapas, palūgt izpētīt, kas ar to elektrību tajās rozetēs, kur ir, ja nav;
aizvest maķenīt sajāto, bet ergonomisko krēslu uz remontiņu Brērā,

viendien noskaidrot, vai tas ledusūdens, kas krājas ledusskapja dārzāju kastēs un zem tām ir visu to lietu notecējušie termiņi? Ja paniņas ir vintage un sviests- retro, tad speķis ir timeless kā Longines, Mercedess benz un Kohinoor velce. Speķim nerūp kalendāri un gadalaiki.

Tas būs viendien.
Bet tagad, šodien, es esmu disciplīna, es pabeidzu visu iesākto līdz galam,
es iedziļinos, es argumentēju, es skaidroju, izvēršu, skaidroju un pamatojubļe un tūliņ es ēdīšu brokastis, jo sāku jau piecos, nav saulīte uzlēkusi, jau sirmīši nosvīduši. 40 grami ūdenī vārītu auzu pārslu un olas baltums, ja.


Bet Īdeņā bija kaķi līdz mājas jumtam, ot, parādīšu bildes. Viendien.