Šodien sapratu- mani pārņem viegls kauns ieprērkoties Andrejsalas "Spirits&Wines". Tas, līdzīgi, kā ieiet intīmpreču veikalā Rīgā: itinkā visi tādi pieauguši, toleranti un katrs dzīvi krāsojam, kā mācēdami un patīk tā lieta un interesē, bet kaut kā tomēr izlaidīgi, sajūta, ka dari ko neķītru un turklāt, labā apgaismojumā un publisiski.

Kaut kas iekšēji moralizējošs ir stumties ar ratiņiem vispirms gar sidriem, tad pie džiniem, tad pie tekilām, "oi, šitām labajām tekilām šodien ir akcija" es saku ar tādu pat prieku kā paziņojot par glaunām kurpēm bargainā un Lazdonas sviesta pērctrīsmaksā divi,
"šņabis laikam vēl ir", bet viskiju zālē jāpalūko, vai kādam single maltam nav lielais pakaļmetis,
jo ne jau ka dzert to tā aumaļām, bet dažkārt ir tādi vakari, kuros sēžu, kājas pret palodzi izslējusi un klausos kaut ko skumīgu ar labām beigām vai pat bez beigām (nu kur mūzikai beigas, nē, mūzikai beigu nav) un no lielās smagās glāzes ļoti lēni sūcu ļoti kūdrainu, dūmakainu skotu singlmaltu pases vecumā, tādi vakari ir tādas kā zālītes pret nospiedumiem.
Un tur pa labi jāpieiet, jo nu varbūt heresa un (s)portvīna ailēs ir kas paķerams, tīri tā, saimnieciskāsm vajadzībām, heresss labi aiziet sīpolzupās, mērcēs un arī dīkās pēcpusdienās, kad nu ir tāds stāvoklis vai viesu sastāvs vai kaprīzes.

Tad ienirstu vīna placī, vispirms sarkanie, jo man jau tie tumšie bliezēji, tās valpoličellas ziniet, manispēc, ja;
tad baltie dažiem viesiem,
kamēr es tos baltos, tikmēr skaļā, līksmā balsī kāds nonšalanti vaicā "KLAU, CIK PUDELES ŅEMT BROKASTĪM?" un es viegli nosarkusi paskatos apkārt, klientu vai mazu bērnu nav un kamēr lienu kabatā pēc atbildes, man pārprasa "TRĪS ZILOS UN VIENU BRUTU, KO?" un es lepni saku JĀ, IDEĀLI,
bet tagad gan iesim virzienā uz kasi.

"Oiii, šiā gan nevajag", nodomāju par tehnikuma jauniešu 4 tulamoriem un 14 cēsu aliem vai noskurinājos pie cita gādīgā ģimenes tēva ratiņiem, kuros alkohola asorti ir iekrituši arī visi tie cukurainie šampusiki un rozvīns un rums un citi meiteņu gāzēji. Atceroties visus tos gadījumus pēc kuriem sev solu "nekad vairs", paņēmu arī sulu un baušķinieku tumšo, jo tādam jau arī esot jābūt ledusskapī, ja nu tieši ir tāds stāvoklis, kad Bē grupas vitamīni caur bauskiņu;
tad vēl šķīstībai protams, Esentuki 4, 2 gab un aha, kase jau klāt.
"Tikuntik eiro, lūdzu"
- studentu atlaides jums nav?
"Ja būtu, visi studētu."


Ārā sniga slapjdraņķis un metās krēsla. Mazajā iepirkumu kastē klusi žvāgājās vairākas dzērienu pudeles.
Sestdienas iepirkšanās taras daļa bija noslēgusies, jo rimi ratus ar biezpienu, cietiem avokado, tamponiem un tualetes papīru jau piekraut ir viegli.