Taču runājot par vegānisku uzturu, man ir jāpadalās ar jauno melno – biešu skēliem* (tm) (c) vedjmah.

Biešu skēli rodas parastās sarkanās galda bietes sagriežot plānās (ļoti plānās) šķēlēs, tučtuč ieglāstot ar olīveļļu un piemēram, pipariem vai jūrsāli vai svansāli un pēc 40 minūtēm izņemot no krāsns, tādus visus, plānus un kraukšķigus, apslakstot vēl ar balzāmetiķi vai kas nu kuro reizi ienāk prātā. reiz cepot tika apslacīti ar rīgas mello balzāmu, arī tas iedeva tīkami baritonīgas notis.

ēd tāpat,
skēli labi piestāv uz krāsns cita plaukta saceptam bekonam šķēlēs, ētiskam biezpienam, morāli pieņeamam dajebvaikam. garšo ļoti garšigi.

par biešu skēliem! domāju šādi ieskēlot vēl pastinakus un kāļus un tad jau manā traumpunktā vairs nebūs neviena dārzeņa, viss būs padarīts apēdams.

*nosaukums izvēlēts virzīšanai globākajā superfūdu tirgū. Eksportā esam lēmušas startēt ar daudzsološo Beet Skeel zīmolīti.
Logo būs ar obligāto koNpozīciju,
https://s-media-cache-ak0.pinimg.com/736x/7f/a3/94/7fa394fbecb1673f416df63ab2b618e5.jpg

fontiņš šitais
http://jamestedmondson.com/typefaces/Wisdom_Script

bez artisanal (man vienmēr ir mazliet kauns izlasīt šo vārdiņu, uzrakstu to pirmoreiz) arī, lēšu, neiztikt.