Gāju es caur Bastejkalnu,
salu,
prātā dominēja divas grēcīgas domas vienlaikus un voila- brīnums notika- teju nekavējoši un teju aiz rokas PIRMAJAI UZRUNAI MŪŽĀ noķēra Brālis Mormonis.
Lūk, beidzot, beidzot varu sevi uzskatīt par pilntiesīgu pilsētnieci, mani uzrunāja viņi, ticības sējēji, turklāt kādā brīdī!

Prāta apgrēcības brīdī, mani draugi. Viņi juta! Taisnība jau vien bija vecajam Vaidenbaumam, vai ne vai ne.