Lasot ziņas un ziņu produktus portālīšos, ievēroju, ka ir tāds īpašs rakstītāju slinkuma paveids, kas saucas "pagājušā gada līmenis."

Piemēram, lieliski neko neizsakošais pērnās vīnogu ražas līmenis , vai mitoloģiskie Jāņu ceļošanas apjomi.. Te, tik svarīgais pirmais ceturksnis lauku tūrismā , ziņa, kas ļauj sasniegt ceturkšņa baudas virsotnes Statistikas pārvaldes darbiniecei Maldai Racējai, bet kā labu vēlošs lasītājs, es alkstu zināt, vai brīnišķajā lauku tūrismā ir kas mainījies tieši šogad, vai SPA servisi Sērmūkšķos joprojām ir 3x dārgāki/vērtīgāki par SPA servisiem alkatīgo igauņu salās; vēlos zināt, cik ģimeņu no pēterburgas ir jau novērtējušas poniju izjādes Krāslavā un cik jauni un satriecoši lauku tūrisma produkti ir nākuši klāt šosezon. Turklāt, vai pērnais gads bija labāks par aizpērno? Kāpēc jā/kāpēc nē? Un īpaši atjautīgajiem – vai "krievijas krīze" ir kaut kā pamainījusi ceturkšņa datus un kur visi centieni atvilināt gardēžus no Vācijas? Kur ir kaut kāds attīstības vektors, ko es/tu/viņš/viņa dara nevis, lai "noturētos", bet lai "attīstītos", lai kļūtu labāk man/tev/mums/jums/viņiem/viņām?

(Šī eknomoski - analītiskā citāta autoru nominēju ceļojumam uz Davosas forumu* vai vismaz mudinu pavadīt dažas stundas sarunās ar jebkurun no diviem V. Dombrovskiem** pēc izvēles "Tas [pieprasījums] daudz neatšķiras no iepriekšējā gada, bet saimnieki arī nelolo lielas cerības, ka gads būs labāks kā iepriekšējais. Drīzāk otrādi - varētu būt pat nedaudz sliktāks. Jess. Vēstījuma jauda un analītikas dzīles! Nassim Taleb, nāku.)



Proti, tu kaut ko pavēsti, ka šogad "joprojām turies un cīnies", bet īsti nevari teikt, cik ļoti (konkurenti noskaudīs, valsts atņems), tāpēc konstatē, ka vai nu esi turpat, kur pērn (un tas, droši vien ir labi), vai arī "esi atgriezies pērnā gada līmenī."

Vienādiņ, nav daudz vaļas lai piemeklētu atsaites kādās no socioloģijas, komunikācijas vai citām elastīgo zinātņu teorijām, par indivīda spēju atsaukt analītiskajā atmiņā notikumus senākus par gadu, bet šo parādību tik ļoti neatrodu teiksim, economistos vai guardianos, pagātne, turklāt tik īsa- gads- kā atskaites punkts ir ļoti izteikts mums. Vai tu zini, vai piena cenas ir pagājušā gada līmenī? Cik maksāja poļu zemenes latos? Un kā tas izskatījās tā brīža pirktspējas paritātes griezumā, m?


Teiksim, pēckrīzēs, tā ap 2012/2013 gadu bija populāri ziņot, ka "ir sasniegts 2007/2008 gada līmenis", kurš kā zināms no ābeces, bija uz kredītēšanas adatas sēdošās ekonomikas slimības vēstures eksplozijas līmenis, tāds diabētiķu festivāls "Saharīns", pirms visi draudzīgi iemaucām aizā un nekādi nebij' veselīgs ekonomikai vai sabiedrībai plašāk/dziļāk.


Mīļie reklāmisti mīlēja ik gadu TNS datus servēt ar atzīmi "cik tuvu esam pirmskrīzes līmenim." Itin kā biznesa attīstības mērķis būtu "atgriezties pie kaut kā", nevis attīstīties tālāk/plašāk/ pelnošāk, turklāt, īpaši jau nu reklāmas nozare, kura pat gribēdama nevar atgriezties pie tā līksmās kurināšanas festivāla, jo nezkāpēc, krāsninas (mediji/kanāli) kaut kā tik ļoti aiz-sa- fragmentējušies, ka nav, kur iespraust to savu kalgonīta 30 sekunžu rullīti. Jāsāk, zin, aktivizēt uz vietām, bet to jau TNS nenomēra.

Bet re, piemēram, plastikas ķirurgs plāno atgūt pirmskrīzes apjomu , bez piebildes, ka tas notiek uz pakalpojumu eksporta, tātad, totāli citas auditorijas rēķina. Značit, "līmenis vecais", bet griežamie citi. Teiktu, ka tas ir totāli cits messidžs. Šis arī lielisks, kapteiņa acīmredzamā piezīmes no ledainā ganību lauka .

Nu un kopsummā, valstī viss ir mierīgi. Jo sliktākajā gadījumā – esam turpat, kur pērn.


Re. Kam velti mocīt smadzenes un iegaumēt cēloņsakarības, ja vari pagriezt laiku viena gada griezumā un padomāt, vai esi turpat. Nezinu, kā citi, bet manās asinīs kopā ar mazliet dzelzs un pāris eritrocītiem riņķo vēlme "nemitīgi attīstīsties un uzlabot esošo stāvokli" un nekādā gadījumā nebūt "pērnā gada līmenī." Jo vai tad viss bija labi? Nē, bija tak vēl pēc kā tiekties, ko darīt labāk. Iespējams, tas nāks pēc gadiem divdesmit or zo, kad galvenais būs "turēties pērnajā līmenī" vai "atgriezties pie pirmskrīzes apjomiem." Teiksim, kad cilvēkam ir 75 un perspektīva ir noturēt "pērnā gada labo līmeni", kurā biji vesels, možs un pie laba gara, tad šāda polemika ir vietā, bet jaunie cilvēki un jauno valstu jaunās ekononomikas – tām šādu slinkumu/sīku salīdzinājumu piedot grūti.

Bet mēs jau melanholiķi, liriķi un pērnā gada pļaviņās smeldzētāji.
Life goes on.


* Davosas forums, par spīti lingvistiski-fonētiskajai līdzībai Valsts prezidenta izloksnē nenotiek Balvos, bet tas nekas. Tas tāds liels pasākums, katru gadu pērnā gada līmenī.
** Viens komisārs, otrs vēl tepat. Bet ir satiekami, sarunām pērnā gada līmenī.

Jā, Kolmanes Ručs&Norie tiešām bija lieliska stāstfilma, paspēju uz pēdējo seansu un labi gan, ka paspēju.
Ļoti cilvēcīgi un skaisti ar visām tik raksturīgajām detaļām – vieglo nepacietību pamācīšanā, tik daudz kā pašsaprotamību un aizkustinošo suņa apmānīšanu pret burkānu zagšanu. Tā liepa, kas vasarā ziedēja un tā pati ziemā, mūsu četru (trīs) gadaliku smeldzīte un pāri visam, nejaušība ar kādu dažkārt cilvēki satiekas un atrod radniecīgas dvēs'les, jā.