Kamēr mūsu mazajā Parīzē ļaudīm bij' savas svētdienīgās nodarbes – mīlēt, pulēt, gulēt un/vai ciest, tālajā ASV šajā vājgalā tradicionāli notiek dārgāko reklāmas sekunžu festivāls, kura starplaikos ne vien dzer alu un piekož čipsus ar septiņām mērcēm (dipiem, tā tagad jāsaka), bet izrāda tā dēvēto futbolu.
Par pašu sporta pasākumu skaidru ziņu nav, toties galvenais – reklāmklipi šogad īpaši vāji un īpaši sekli. Bet dārgi. Un sekli.


Rādās, ka cienījamais luksusa ģermānis Mercedes Benz ir nolēmis iesprausties mazuļu prātos un lūk, animējis kādu fabuliņu "kurš ātrāks: zyrgs rupucs vai mašiņa?" Meža zvēruļi liekas kaut kur redzēti, gan multenēs, gan bankās un nebankās, bet vai nu vajadzēja šmulēties ar toksiskajiem zvērēniem?


Vēl tēvē skatītājiem tika izrādīts viens ārkārtīgi infantils Modernais Piegājiens. Tipa, paii, nabadziņ, "es jūtu tavas sāpes" stilīgo uzņēmēj. Te ir jānovērtē, ka domēnu tirdzniecība un katalogu listingi dažviet uz joprojām ir ienesīgs bizness. Tas, ilustrācijai par mērogu un izaicinājumiem mazajās valstīs, taču mierinājumam zini, ka kamēr tu kapāji mazā uzņēmuma druviņā, laikabiedri pacēla vienu labi mērcētu čipsi par tevi.

Kad Microsoft runā par "empowering/renewal/courage/opportunities" un saliek "vienkāršos, ierobežoto resursu cilvēkus-cilvēciņus" vienā kadrā, tad ziniet, ka mazākveiksmīgu valstu valdībās to valdnieki paraksta līgumiņus ("yes, I agree to terms and conditions") ar montblanc pildspalvām un korporācijas/valstu empowerments ir uzsācis savu līkumaino ceļu. Lai uzlabotu savu pašsajūtu, pavelciet kaklasaites mezglu vaļīgāk un piemiedziet aci Single Malt 35 gadīgajam pateicības viskijam, kuru noglabājāt plauktā aiz dokumentu mapēm.



un tā tālāk, aizvien seklāk un bezzobaināk.
Pareizi gan droši vien ir, "reklāmai" nevajag satraukt cilvēkus futbola spēļu starplaikā ar kaut kādiem tur vēstījumiem vai pārdomām, kādas varētu raisīties, piemēram, lasot pasaules ziņas vai pēc ļoti talantīgās, skaudrās un cilvēciskās filmas "Mandarīni/Tangerines" noskatīšanās šajā pat svētdienas vakarā, jo vajag taču prieku un fanu un pozitīvās emocijas, bet nu, "atpakaļ pie adžendas", kā nekā, pirmdiena.