Vienīgais, kas man šķiet "izpētes vērts" ir komandītsabiedrības cilvēku neiedragājamā pārliecība, kura ļāva ne plakstiņam nenodrebot "gatavot nodevumus" un mierīgi drukāt ārā pieņemšanas - nodošanas aktus, saskaņā ar to kāmīštāmīti un tagadiņ ļoti pūst vaigus, sist kāju pie zemes un justies "aizvainotam uzņēmējam", kurš nekad vairs nepiedalīsies "tās stulbās valsts" iepirkumos. Jedem das seines. Tomēr es noteikti negribētu būt medmāsu, bibliotekāru, ugunsdzēsēju vai Ķeguma HES naktssargu kafijas istabā, kuri pārspriež šo sabiedrisko aktualitāti.