Krāsaini ilustrētais pielikums 1938. gada Zelta mājas grāmatai:
http://www.boredpanda.com/domestic-bliss-family-photography-susan-copich/

Pēc tam, kad būsim izplūkušies vai ir iestājies Advents, advente, Adventa vai dzimumneitrālais Lielais Gaidīšanas Laiks,
no šodienas četras svētdienas būs neatvairāmā iespēja ikdienas apgādes vajadzībām pavadīt divarpusreiz ilgāku laiku galvaspilsētas modernajos iepirkšanās centros,
iesvīst smirdošiem savos sintētiskajos mēteļos un poliamīda džemperos un pielaikot nejēdzīga paskata drēbes vienreizējai uzvilkšanai līdz mati saelektrizējas kā Džimijam Hendriksam vai Madonnai 1984. gada klipā. Glaunākajās drānu lavočkās būs ne vien īpašs un laimi izstarojošs aroma dizains, bet skanēs klusināti White Classic Christmas, kas nozīmē, ka Ninu Simoni vai Aretu Frenklinu tur nedzirdēt, bet reizi stundā instrumentālos stīgojumus un zvanojumus pārtrauks zvaigžņu kora iedūktā "And now it's Christmas/ For black and for white/for rich and for poor ones/etc" un modernā iepirkšanās centra Ķ formas gaitenis, kurš reklāmā apsola visvairāk piegādātā gaisa un/vai gaismas, būs pilns ar mājamatnieku ražotām violetām ziepēm, saplākšņa laimes eiriņiem, filcētiem svečturiem un smalkā pulverī saberztām mazvērtīgām zāļu tējām, kā arī A4 formāta melnbalto kjūtbēbīš' fotoizstādi, kuru atbalsta kustība ProLife, tā šajā svētīgajā laiciņā vedinot aizdomāties par garīgo un nepārejošo.

Taču Kolonnās un Duglasos un Kristiānās un Drogās pašam būtiskākajam, galīgi garīgākajam un nepārejošākajam viss jau salikts glītās kastēs un apsiets ar platu lentu no lācēna cepurītes – smaržiņas, dušiņas želejiņa un kaut kāds krēmiņa testerītis tosterītis, jau gatava paciņa. Pērc divas – dāvanā mazi niķeļa auskariņi, dzīve ir gara, jādomā nav, pičiņu pačiņu. Stiprajam vīrietim laba dāvana, kā zināms, ir mežacūkas saru zobu suka, pieskaņots maks vai bēšpelēks bītlu džemperis , jo zinām, ka visām sievietēm jādāvina visu pasauli (izņemot teflona pannu vai tējkannu) un patiesībsakot, tas bija jāizdara jau vakar, dooh. ("Un Tu Atkal!")

Un UZ bērniem, uz bērniņiem mazajiem arī naski uzcepsim dižo Ziemassvētku kopprpduktu, izpērkot mazo šmucīti sirdsapziņā par visām tām neizlasītajām pasakām, par uzkliegšanu par to, ka neizēda muti kārtīgi, par paša steigu un sīkā steidzināšanu, par pacietības trūkumā pacelto roku, lai taču sapņotājs velkas ātrāk vai iegaumē, ka uzsākt čurāšanu kombinezonā nav pareizi un pieņemami un pēc kā tas izskatās, ko teiks māmiņklubā? Lūk, tamdēļ Disnejs šogad visu iekš Ledusprinceses , guli neilona pēlī un sapņo meitiņ arī tu, ka atsalsi tikai pēc Īstā Prinča Īstā Skūpsta. Puisēniem arī labi, tiem Lego nācis ar transformeriem, nindzām un fērbijiem un kas vainas, kāpēc gan visparastākās puisēnvīrieš kokvilnas apenes varētu nebūt ieceltas Izcilā Svētku Piedāvājuma līmenī, kamēr meitenēm kleitas kā mākonīši, pārsliņas un zvaigznītes. Džekiem jau neko daudz nevajag.

Bet tu atpērcies taču, atpērcies, jo laiks tev bija nauda un laika tev nebija, naudas arī nav, kauč arī žēl nav,
ieskrien vēl četras svētdienas pie veļiniekiem, pie zeķiniekiem, pie grāmatniekiem (runā, ka Skalbe iznācis zeltītos vākos, svētku izdevums - lai nāk kāds labais un izlasa skalbi, dzirdēju. Skalbi dāvināsim omai vai krustmātei vai Ligijas tantei? un ko lai dara ar Arvīdonkuli? Viņš nelasa, ai, nopirksim čības.)

Vēl četras svētdienas par īpašu cenu var atpirkties arī no sevis, kad savelkot gada kopsavilkumu,
apņemies nākamo dzīvot jēgpilnāk, efektīvāk, radošāk
vai vienkārši laimīgāk
vai vienkārši – dzīvot.

Vienīgi tas aizņem apmēram divreiz, trīsreiz vairāk laika, kā parasti.