Izdomāju, kas būs mūsu atbilde čemberlēnam, jebšu kas būs mana poblicistiskā tēmatika, ar kuru kļūšu vienlīdz garlaicīga kā visi tie "vakar dzērām/rīt dzersim/ko lai velk mugurā/ar kuru kungu lai labāk padraudzējas kungam nezinot" žanra ieraksti.

Sports!

Jā, tas būs vecais, labais konusā dzinējiņš, sporta zāles raksturīgais aromāts, paklājiņu čīkstoņa un slidenas kedas.
Atmiņas par vilnas treniņtērpiem, jaunumi šķiedru pasaulē, sporta zeķu testi un tamlīdzīgas štelles, piem. "nosēdies pulsometrs/berž zīmols topiņā- ko darīt?"

Sports!

Jo 85% no visām šī februāra dienām es esmu nodarbojusies ar pilināšanu degunā, ausī, kakla un deguna skalošanu, raudzījusies uz tabletēm tādām, pilieniem šitādiem, ampulām, dražejām, analītisko analītiku. Slavenais īstā latvieša- neziemcieša mēramais – D vitamīns man ir ar vienu kripatiņu virsnormā, jau izplātījos, un jā, es domāju, ka vidusauss iekaisums man ir no visa tā, ko dabonu dzirdēt, tam visam ir tīri somatiska ievirze un jā, visas zīmes rāda zīmes, ir mandeles savienojušās ar ausīm un aizdeguni no tā, cik ļoti es labuprāt nepatikā novērstos un ir dienas, kurās nevaru parunāt, vārdi (vai nu pateiktie vai nepateiktie, nezinu) sāp kaklā, arī elpa sāp tas ir pēc tam, kad esmu mēģinājusi vai pat paguvusi izrunāties un tā tālāk.
Asaro logs, acis, bēdu ieleja sākas ik svētdienas vakarā, raustās plakstiņi (atskaņa- dakstiņi).

Tas viss ir garlaicīgi, cēloņsekas zinām nosaukt virsrakstu un apakšpunktu līmenī, sauksim tos par "lēmumi, kādi reiz pieņemti, vieglprātīgi izturoties pret visiem apstākļiem." Nu, katram pieaugušam cilvēkam tā gadās – mēs alojamies, iekrītam uz mirāžiņām šādām vai citādām.
Vien jūs alojaties ar', bet es sadzenu somatiskajā tā, ka lasām dažas rindkopas augstāki. Ko nu par to, tur viss skaidrs. Tāpēc, daudz līksmāka ir sadaļa, "kā man šķiet ka ir jāarstējas."

Lūk, šodien devos iemēģināt ūbercietkodola treniņu,
trendu no visiem trendiem un modi visām modēm: Crossfit. Ja kā reiz norādīja dažs labs, boksā tikai mājsaimnieces,
tad Crossfit, nu tas ir tā, ka šīs te pašas mājsaimnieces mēģina uzkačāties par stiprām, ātrām un lokanām maugļu draudzenēm dzīvei džungļos. Tātad, iedomājamies skarbāko no fizkultūras stundām un darām to tagad, piemēram, kad tu, bālais jaunekli/trauslo lēdij' no ā klases pēdējo reizi leci ar lecamauklu, mētāji pildbumbu un šūpoji gīras? Uz laiku? Uz reizēm? Un secībā? Un ar izklupieniem? Ha! Lūk!
Tas ir diezgan riebinošs un galvu tieši tam (treniņam) pieslēdzošs pasākums,
lieliski ģeld pārliek intelektualizētājiem, kuri mēdz aizdomāties .
Rīt, rīt es braukšu ar liftu un dungošu visu par mieru, saitēm šķiedrām un locītavām, bet šodiendien – šodien ir endorfīnu salūts.

Domājams, ka ar šo arī esmu atgriezusies pie veselības, izstarojusi savas skābes , jo labi skābekļota asinsrades sistēma dara savu.
Īsāk sakot, pulsam sveiks un košs lai plīvo karogs olimpiskais!