Nastavševa JRT izrādē man patika klavieru/cilvēkraksturi, kleites protams, patika paša dziedājumi, bet galīgi pietrūka vēl dažu attiecību slāņu, līmeņu, dziļuma, vai, jo viss tik vienkārši centrējās ap Ļoļečkas Carevskas/Sandras Kļaviņas varones "visi mani grib/un es pat tagad nezinu". Blaumaniski vienkārši risinātā pāros dabūšanās līnija trīs stundu garumā diezgan nogarlaikoja.
Absolūti spoža Zoja Lilienfelda/Pole un klasiska Broka košās matronas ar augstu asinsspiedienu raksturlomā.

Slikti nebija, bet sajūta, ka skices skatītas, ne izrāde. Bet būs jau labi, pabeigs, procesā noslīpēs, skaties kā Soči vēl mazliet un būs gatavi.