Lai saprastu apmēram kur un kā tieši esmu vadījusi 2013to, man ir trīs resursi- Endomondo, Ciba un viena stipri specifiska aplikācija aifonā. Ir arī bankas, bet tajās līst "šajā svētku noskaņā" negribējās vis, pārāk formāla tur tā viesmīlība, nava mīļuma saskarnē, tāpēc paliksim pie emocionālās dzīves puses, ne fiskālās.

Endomondo saka, ka šogad esmu atzīmējusi 275 nosportotas stundas, kas ir par gandrīz simts mazāk, kā 2012tajā. Au, au, au! Jūtu!
Jā, grūti man gāja un dažbrīd iet ar visa pagūšanu, režīmā būšanu un nereti sev par lielām žēlabām un postu apdalīju pati sevi tieši iekš endorfīniem. Vēl Endomondo saka, ka esmu sasvilinājusi 132 692 kalorijas un tas gan ir vairāk, kā pērn - Endo' patīk garās, ilgās slodzes. Vēl ir pieaudzis kajakošanas stundu skaits - no 49 uz 71 un kā nu ne, Gauja XXl, Gaujas Bāziens,
atvaļinājums igauņu jūrsalās airējot un pārējās izdarības ūdeņos.
Veicu turp-atpakaļ velobraucienu uz saviem laukiem: tas bija forši, sevišķi pretvējš atpakaļceļā, bet kad gan pie noguruma nebūtu pretvēja, lai atceramies Gaujas bāziena nakti Lielupē, hohoho.

Tad vienbrīd es māžojos ar fizkultūrisko ieradumu maiņu, meklēju laimi un saldākas zemenītes citā grāvī un gāju nodooties intervālu treniņiem, "darbojos zālē". Nā, nā, pamatlaime tomēr ir sen kā atrasta, tā ir tur, uz paklājiņa un ar pulsiem/zonām. Kārtējo reizi provēju iemīlēt Raini pilsētas skriešanu (nopirku arī īpašās asfaltkedas), taču neatceros ar kādu argumentu to pārtraucu darīt. Droši vien, vai nu lija, vai sametās garlaicīgi tamā ziedoņdārzā, neviens mani gana pienācīgi nesalvēja un tā nu tomēr biju absolūti laimīga atgriezties pie iecienītās Ļubas uz iecienītā paklājiņa un saputot sevi gabaliņā.

Sportā, tātad, manas izvēles ir bijušas konservatīvas: vingrošana, laivas, velo un slēpošana.
Nākamgad vajag vairāk pašdisciplīnas (plkst 18.15 cieti izlogoties no kantora, lai pagūtu uz treniņu), vietu Lucavsalas laivu slēptuvēs un jēdzīgu treneri/padomdevēju "ko man ar sevi iesākt." Tāds rau, veselais gars kādā nu miesā.